Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

R?gas        Tehnisk?         Universit?te



 Darba tirgus un darba alga. Arodbiedr?bas loma darba sp?ka tirg?.
                                       Kursa darbs.



 IEF, 1.kurss, bakalaurs
                                                                     Nata?ja
Hme??icka
                                                                       Kursa
darba vad?t?ja
                                                                   Dr.  oec.
Nat?lija Gode



                                           R?ga-2002


                                  Saturs



Ievads
                                                                           3


1.                               Darba                                tirgus
                                                    4
                   1.1.                  Darba                  piepras?jums
                                              4
                   1.2.                  Darba                   pied?v?jums
                                             8
          1.3.         L?dzsv?rs         darba          sp?ka          tirg?
                                       10
2.                  Darba                   tirgus                   form?s.
                                             13
                  2.1.                  Piln?ga                  konkurence.
                                            13
                                2.2.                               Monopols.
                                                   13
                               2.3.                               Monopsons.
                                                 15
3.                                Darba                                alga.
                                                   17
        3.1.       Darba       laiks       un       darba       alga       .
                                        17
       3.2.      Darba      algas      “nacion?las       at??ir?bas”       .
                                  17
              3.3.             Darba              algas              formas.
                                            18
             3.4.            Darba             algas             noteik?ana.
                                         19
        3.5.       Algu       un       nodarbin?t?bas       probl?ma       .
                                  20
4.                                                            Arodbiedr?b?s.
                                                 22
                 4.1.                 Arodbiedr?bu                 j?dziens.
                                           22
         4.2.        LBAS         strukt?ra         un         instit?cijas.
                                     22
          4.3.          LBAS          darb?bas          programma          .
                                    23
    4.4.   Arodbiedr?bu   politika   tirgus   ierobe?o?anas   m?kstin??anai.
                   25
       4.5.      Arodbiedr?bu      iedarb?ba      uz       darba       algu.
                                27
Nobeigums
                                                   28
Izmantot?s                       literat?ras                        saraksts
                                       30



Ievads
Lai  iest?tos  Eiropas   Savien?b?,   Latvijai   j?tuvina   tautsaimniec?bas
att?st?ba un dz?ves l?menis ??s savien?bas dal?bvalstu l?menim.
Viena no Latvijas tautsaimniec?bas  att?st?bas  gr?t?bu  izpausm?m  ir  mazs
nodarbin?t?bas  l?menis,  kas  var  bremz?t  ekonomikas  turpm?ko  izaugsmi.
pirmk?rt  ,ja  iedz?vot?ju  darbasp?jas  nav  izmantotas,  tad  nav  atdeves
ieguld?jumiem vi?u fiziskaj? un gar?gaj?  att?st?b?.  T?  k?  katra  cilv?ka
dz?v? darbasp?jas laiks ir ierobe?ots, tad maza nodarbin?t?ba uzskat?ma  par
makroekonomisko zaud?jumu.
Otrk?rt, maza nodarbin?t?ba pasliktina ?ime?u  materi?lo  nodro?in?jumu,  it
?pa?i tad, ja tas ilgsto?s vai atk?rtots.
Maza nodarbin?t?ba ir faktors ar t?lejo?o ietekmi, jo samazina  bezdarbnieku
b?rnu att?st?bas iesp?jas. Parasti vi?i m?c?s skol?, ta?u  nevar  izv?l?ties
sav?m  interes?m  atbilsto??ku  m?c?bu  iest?di   un   piedal?ties   da??das
nodarbin?t?bas  un  pas?kumos,  kas  veidotu  un  att?st?tu   tie?i   vi?iem
piem?to??s sp?jas.
Lai nodro?in?tu  savas  kvalifik?cijas  atbilst?bu  augo?aj?m  darba  tirgus
pras?b?m, nemit?gi j?papildina zin??anas, prasmes un  iema?as.  Tas  notiktu
gan veicot ikdienas darbu, gan darba dev?ja  pied?v?t?s  m?c?bas  darbaviet?
un ?rpus t?s, gan ari p?c pa?a iniciat?vas. Lai l?dzsvarotu  pied?v?juma  un
piepras?juma strukt?ru Latvijas darba tirg?, Nodarbin?t?bas valsts  dienests
pied?v? profesion?lo apm?c?bu un p?rkvalific??anos, ta?u l?dz  ?im  tas  nav
var?jis radik?li ietekm?t nodarbin?t?bas l?meni.
Pa?reiz Latvijas darbasp?ka tirg? past?v  vair?kas  dispoz?cijas.  Pirmk?rt,
tie ,kam darbs ir, taj? ir ?oti augst? m?r? noslogoti,  turpret?  tiem,  kam
t?s  nav,  ir  ierobe?otas  iesp?jas  to  dab?t.   Otrk?rt,   past?v   darba
pieejam?bas nevienl?dz?bu starp sieviet?m un v?rie?iem un  starp  re?ioniem,
k? ar? starp latviski run?jo?iem un tiem, neprot latviski.  Tre?k?rt,  algas
ir zemas un neatbilst  lielajai  darba  slodzei.  Ceturtk?rt,  disproporcija
past?v starp darba  dev?ju  vajadz?b?m  p?c  kvalific?tiem  darbiniekiem  un
pa?reiz?jo ??du darbinieku pieejam?bu,  k?  ar?  izgl?t?bas  sist?mas  sp?ju
sagatavot   kvalific?tus   darbiniekus   piepras?taj?s   specialit?tes    un
perspekt?vaj?s  nozar?s.  Past?v  ar?  pretruna   starp   pieaugo?o   tirgus
spiedienu  attiec?b?  uz  darbasp?ka  mobilit?ti   un   daudzu   nodarbin?to
nepietiekamo sp?ju b?t “mobiliem” darb? un karjer?.  M?sdienu  ekonomika  ir
dinamiska,  ta?u  cilv?kiem  b?tiski   svar?ga   ir   dro?a   un   garant?ta
nodarbin?t?ba, k? ar? labi darba apst?k?i, un ??da vi?u v?lme ir saprotama.
Latvijas darbasp?ku tirgu past?v div?j?ds  izaicin?jums.  No  vienas  puses,
p?reja uz tirgus ekonomiku prasa nopietnas struktur?las  un  institucion?las
reformas, kas ir kop?gas vis?m p?rejas valst?m.  No  otras  puses,  Latvijas
ekonomikai, darbasp?ka tirgum un izgl?t?bas sist?mai ir j?piel?gojas  arvien
strauj?kai globaliz?cijai. Nereti alga, ko sa?em par  darbu,  ir  zema,  un,
tom?r  ir  k?di  ieguvumi  naud?,  tie  ne  vienm?r   kompens?   cilv?ciskos
zaud?jumus. Visas ??s disproporcijas, ja t?s neierobe?o un nel?dzsvaro,  var
k??t par kav?kli tautas att?st?bai.



       1.Darba tirgus.
Kop?jais darbasp?ka tirgus  ekonomik?  aptver  str?dniekus.  Makroekonomisk?
anal?z? parasti s?kas, apskatot t?dus r?d?t?jus k? kop?j? nodarbin?t?ba  vai
kop?jais nostr?d?to stundu skaits, ignor?jot to faktu,  ka  past?v  b?tiskas
at??ir?bas                        str?dnieku                         prasm?.


K? ir zin?ms, darba tirgus- viens no 3 tirgum, uz kur?m firm?m  ir  veic?g?k
j?darbojas, ja tie grib izdz?vot. Darba tirgus un kapit?la tirgus-  galvenie
tirgus veidi, uz kur?m firmas pirks ra?o?anas faktorus.
Darba tirgus izp?ti s?kas un beidz?s ar darba  piepras?juma  un  pied?v?juma
anal?zi. Kas attiec?s uz piepras?jumu, kur? eksist? darba  tirg?,  tad  ?eit
ir darba dev?ji, kuri pie?em l?mumu par  darba  sp?ku  pie?em?anu  uz  darbu
atkar?b? no st?vok?a, kur?  atrodas  visas  3  tirgi:  kapit?la,  preces  un
darbinieku. Kas attiec?s uz darba  sp?ka  pied?v?jumu,  tad  ?eit  ir  t?das
grupas, ka darbinieki un n?kamie darbinieki, kuras l?mumi,  kur  str?d?t  un
vai str?d?t, pie?ems ar uzskaiti iesp?jas pavad?t savu laiku.
 Ar saisti ir vesel?gi past?v?gi skat?t  to  faktu,  ka  galvenie  rezult?ti
darba  tirgus  funkcion??anai   ir   saist?ti   ar   sekoju?iem   faktoriem:
a)nodarbin?t?bas nosac?jumiem (t.i. darba algu,  apbalvojuma  l?meni,  darba
nosac?jumiem) un b)nodarbin?t?bas l?meni.
Analiz?jot abus faktorus, ir nepiecie?ams izdar?t  at??ir?bu  starp  da??dam
profesijas grup?m, kuras kopum? sast?da  darba  tirgu.  Taj?  pa??  m?ra  ir
svar?gi dom?t  ar?  par  to,  ka  jebkur?  rezult?ts  tirgus  funkcion??an?s
vienm?r  ir  atkar?gs  taj?  vai  cit?da  m?r?  no  t?diem   faktoriem,   ka
piepras?jums un pied?v?jums.
 1.1.Darba piepras?jums.
Sava darb?b? firmas savieno da??das ra?o?anas faktorus,  pirmk?rt,  kapit?lu
un darbu, lai izlai?ot preces vai  izdarot  pakalpojumus,  kuras  p?rdod  uz
produkcijas tirg?. Kop?jais apjoms izdar?tas produkcijas un tas,  ka  firmas
saista darbu un kapit?li, ir atkar?gs no piepras?juma uz  produktu,  no  t?,
cik darba un  kapit?la  var  sa?emt  pa  dot?m  cen?m,  un  no  izv?les  tas
tehnolo?ijas, kuras ir vi?a  r?c?b?.  Kad  izp?t?m  piepras?jumu  uz  darbu,
grib?tos uzzin?t , k?da veid? darbiniekus  skaits,  aiz?emt?s  uz??mum?  vai
uz??mumus rind?, ir  atkar?gs  no  tam  izmai??m,  kuras  notiek  vien?  vai
vair?kas norad?tas faktoros.
Liel?ko  da?u  sevi??o  interesi  izt?lo  jaut?jums  par  to,   k?da   veid?
darbinieku skaits main?s, kad main?s darba alga.  Pie?emot,  ka  var  main?t
darba algu, kura ir izmaks?ta taj? vai cit? r?pniec?bas nozar?  liela  laik?
period?, bet pie  t?m  atlik?t  nemain?gam  izmantotas  tehnikas  l?meni  un
iek?rtu ,nosac?jumus ,uz kuriem ir p?rst?v?ts kapit?ls, un  attiec?bu  starp
cenu uz produktu un piepras?jumu  uz  produktu.  Kas  notiktu  ar  vajadz?go
skaitu darbu, ja pieaugtu darba samaksas likme?
Pirmk?rt, vair?k liel?ka darba alga dom? vair?k  liel?ku  izlaiduma  samaksu
un parasti vair?k liel?ku cenu  uz  produktu.  T?  ka  pat?r?t?js  rea??  uz
vair?k augstam cen?m, ko p?rk maz?k, darba d?v?ji cen?as  samazin?t  gatavas
produkcijas izlaidumu. Samazin?ts  izlaiduma  l?menis  sava  k?rt?  ved  pie
nodarbin?t?bas samazin??an?s (pie  p?r?jiem  vien?diem  nosac?jumiem).  T?da
nodarbin?t?bas  sa?sin??ana  saucas  par  m?rogu  efektu,  t.i.   priek?roka
maz?kas nodarbin?t?bas pie maz?kam m?rogu izlaiduma.
Otrk?rt, pie  darba  algas  izaugsmi  (  dom?,  ka  kapit?la  cena  nemain?s
,?rk?rt?jo soli, s?kum?) darba dev?ji cen?as  samazin?t  ra?o?anas  izmaksu,
izmantojot t?du tehnolo?iju, kur? liel?ku dalu atbalst?tos uz kapit?lu,  bet
nevis uz darba sp?ku t?da veida, ja  darba  samaksa  izaugtu  nodarbin?t?bas
l?menis samazin?tos pie  kapit?la  ietilp?go  ra?o?anas  veida  aizb?d??anas
d??. ??s otra iedarb?ba var b?t nosaukta par aizst?v??anas m?rogu,  par  cik
ar darba samaksas izaugsmi kapit?la ra?o?anas proces? aizvieto darbasp?ku.
Iedarb?ba da??das likmes darba samaksas uz  nodarbin?t?bas  l?men?  var  b?t
prezent?t? tabulas form?, kur? vajadz?ga darbasp?ka skaita korel?  ar  darba
samaksas l?meni .1.tabul? ir parad?ta t?da  piepras?juma  m?rogs.  Sadarb?ba
starp darba samaksu un nodarbin?t?bu, parad?ta 1.tabul?, var  b?t  izmantota
lai  parad?tu  piepras?juma  sl?pi.  T?,  uz   1.   z?m?jum?   ir   parad?ta
piepras?juma   sl?pa   ,kura   ir    izdar?ta    uz    datiem,    izmantotas
1.tabul?.piever?ot uzman?bu tam, ka sl?pa –k??stot zem?kai, t.i. par?da  to,
ka samazinoties darba samaksai, samazin?s ar? piepras?jums p?c darba.  Tap?t
pieverot  uzman?bu  tam,  ka  sekojot  izveidotai  praktiskai   uzskat??anai
ekonomiskos jaut?jumus, kustot darba  samaksas  likmes  uz  vertik?las  ass,
neskatoties uz to,  ka  ?ie  likmi  ir  br?vas  main?mas  lielumi  kontekst?
piepras?juma uz darbu k?da firm?.
Piepras?juma sl?pa uz darbu  par?d?,  k?da  veida  vajadz?go  nodarbin?t?bas
l?meni, izm?r?mais vai nu darba stundu skaitu,  vai  nu  darbinieku  skaitu,
main?s ar izmai??m sakar? ar uz  darba  sp?ka  maksu  pie  cit?m  nemain?gam
faktoram, kuri ietekm? uz piepras?juma m?rogu. Atk?rtot ar? t?s, ka  uz  ?os
faktorus ien?k piepras?juma l?menis  uz  produkti,  nosac?jumiem,  pa  kur?m
ieg?stot kapit?lu, un jau eso?ajiem tehnolo?ij?m. Bet ja darba alga  Mainas,
bet citi faktori –ne, tad  var  cer?t  uz  izmai??m  vajadz?ga  darba  sp?ka
l?men?, kustoties vai nu uz aug?u, vai nu uz  l?ju  pa  piepras?juma  likmi.

|Darba algas likme,   |Vajadz?gs nodarbin?t?bas     |
|dol?ros              |l?menis                      |
|                3    |                  250        |
|                4    |                  190        |
|                5    |                  160        |
|                6    |                  130        |
|                7    |                  100        |
|                8    |                   70        |


1.tabula. Piepras?jums uz darbu hipot?tisk? r?pniec?bas nozar?.
[pic]
   1.z?m. Darba piepras?juma sl?pa.
K?das sekas b?s ,ja b?s izmai?as vien? no faktoriem,  kuras  raksturo  darba
piepras?jumu?
Pirmk?rt, pie?emot, ka piepras?jums uz produkti k?das noteiktas  r?pniec?bas
nozares, t.i. pie jebk?das  ra?o?anas  cenas  b?s  p?rdots  vair?k  daudz?ku
pre?u vai pakalpojumus par  kur?m  iet  runa.  Pie?emot  t?da  gad?jum?,  ka
tehnolo?ija un nosac?jums, uz kuram var  b?t  nopirkts  kapit?ls  un  dab?ts
darba sp?ks dotajai r?pniec?bai,  nemain?s.  R?pniec?bas  l?me?i  b?s,  ac?m
redzams, augs ,ja firmas grib maksimiz?t ien?kumus, un  m?roga  efekts  (vai
produkcijas izlaidums) paaugstina piepras?jumu uz darbu pie  jebk?das  darba
algas  likmes.  (Kam?r  relat?vas  cenas  uz  kapit?lu   un   darbu   paliek
nemain?gas, aizst?v??anas m?roga neb?s. )
K?da veida izmai?as jaut?jums piepras?jum? uz darbu  var  b?t  ilustr?t?  ar
piepras?tas likmes pal?dz?bu? Par cik jau eso?as tehnolo?ija un  nosac?jumi,
paliek nemain?gas, izmai?as jaut?jum? uz  produkti  noved  pie  aug?anas  uz
darba piepras?jumu pie  jebk?das  darba  algas  likmes,  kura  dotaj?  br?d?
preval?. Ar citiem v?rdiem, piepras?juma sl?pa uz  darbu  vesel?  kustas  pa
labi. ?? aizbid?d??ana pa labi, apz?m?ts z?m?jum? 2.  no D uz D’, norada  uz
to, ka pie jebk?das iesp?jas darba algas likmes vajadz?go darbinieku  skaits
pieauga.
Otrk?rt,  pie?emts,  ka  piepras?juma  l?menis  uz  preci,  tehnolo?ija   un
nosac?jumi  p?rdal??anai  darbam  paliek  nemain?gas,  bet  main?s  kapit?la
pied?v?jums: kapit?la cena  nokrit?s  uz  50%  saildzin?jum?  ar  pirmatn?jo
l?meni. K?da veida ?? izmain??ana ietekm? uz darba piepras?jumu?
  darba
   alga



                                                 D                 D’

                               0. darbinieku skaits
   2.zim. Aizb?d??ana jaut?jum? uz darbu  pieauguma  piepras?juma  uz  preci
d??
??s anal?zes metode jaut?jum? par piepras?jumu uz darbu pie  cenas  izmai??m
cita  produkta  ra?o?anu  jau  ir   zin?ms;   vajag   saredz?t   m?roga   un
aizst?v??anas m?rogus. Pirm? gad?jum?, ja  kapit?la  cena  kritis,  tad  ar?
samazin?s  r?pniec?bas  izdevumi  krit?s.  Izdevumu   samazin??ana   stimul?
ra?o?anas pieaugumu, bet t?da izaugsm? paaugstina nodarbin?t?bas l?meni  pie
jebk?das darba algas likmes. M?roga efekts  uz  kapit?la  cen?m  krist??anu,
t?da veid?, ved pie aug?an?s uz darba piepras?jumu pie jebk?das darba  algas
likmes.
Par otro secin?jumu kapit?la cenas krist??anai k??st  aizst?v??anas  m?rogs,
saska?? ar k?ru komp?nijas, rea??jot  uz  vair?k  l?t?ku  kapit?lu,  ?em  uz
uzbru?o?anu kapit?lvert?gas tehnolo?ijas. Firmas dara aizvieto?anu darbu  uz
kapit?lu un izmanot maz?k darba sp?ka ra?o?anai viena  un  t?  pa??  gatavas
produkcijas izm?ra, nek? agr?k. Pie maz?ka izm?ra vajadz?gas darba sp?ka  pa
katrai darba algas likmei pied?v?juma sl?pai ir  tendenc?  pie  kust?bai  pa
kreisi.
T?da veid?, kapit?la  cenas  krit???na  ved  pie  t?,  ka  izveidoj?s  divas
pret?ji m?rogi pied?v?juma  darb?.  Aizvieto?anas  m?rogs  kust  pied?v?juma
sl?pi pa labi, kad taj? pa?? laik? aizvieto?an?s m?rogs- pa  kreisi.  K?  ir
parad?ts 3. z?m?jum?, var domin?t vai viens vai  otrs  efekts.  T?da  veid?,
ekonomiska teorija nedod  piln?gu  pare?ojumu,  k?da  veid?  kapit?la  cenas
samazin??ana  izmaina  piepras?jumu  uz  darbu  vesel?.  (  Kapit?la   cenas
paaugstin??ana ved pie t?das  pa?as  nenoteikt?bas  darbasp?ka  pied?v?jum?;
?aj?  gad?jum?  m?roga  efekts  kust  piepras?juma  likmi  pa  kreisi,   bet
aizst?v??anas efekts- pa labi.)
Hipot?tisk?s izmai?as uz  produkta  piepras?jum?  un  kapit?la  pied?v?jum?,
kuri jau ir min?ti, t?pat kust piepras?juma sl?pi uz darbu. Svar?gi  at??irt
aizb?d??anu piepras?juma sl?pi un to kust?bu pa  sl?pi.  Piepras?juma  sl?pa
uz darbu p?rskat?mi par?da vajadz?bu uz darba sp?ka ka  darba  algas  likmes
funkciju( darba samaksa ir atz?m?ta viena ass,  bet  vajadz?ga  darba  sp?ka
daudzumu- uz otr?.)
Kad izmain?s darba alga, bet citi faktori paliek  sava  viet?,  piepras?jums
uz darbu k?st pa sl?pi. Ta?u kad izmain?s viens no cit?m faktoram, tad  k?st
pati piepras?juma l?kne uz darbu. Pret?ji  darba  algai  ?ie  faktori  tie?i
z?m?jumos nav att?loti, taj? pa?a laik? ka piepras?juma likme  uz  darbu  ir
att?lot?. T?da veid?, kad tie main?s, domin? da??da  sadarb?ba  starp  darba
algu  un  vislab?ko  nodarbin?t?bas  l?meni,  un  tas  izlam?s  piepras?juma
sl?pas uz darbu kust?bas. Bet ja ir nepiecie?am?ba  lai  paaugstin?tu  darba
daudzumu pie dotas darba algas likmes,  tad  piepras?juma  sl?pa  kustas  pa
labi. Bet ja vajag maz?k darba sp?ka pie  katras  preval?jo?as  darba  algas
likmes, tad piepras?juma sl?pa kustas pa kreisi.
darba
darba
    alga                            Piepras?jums   p?c                  alga
                   Piepras?juma
                                                  kapit?la          v?rt?bas
                            sl?pa pie
                                                                  kr?ti?an?s
                                    augst?m cen?m
                                                                Piepras?juma
 Piepras?jums
                            sl?pa                pie                 augst?m
p?c kapit?la
                                                                       cen?m
      v?rt?bas krit??anas


         0                       darbinieku  skaits                        0
                   darbinieku skaits
   a) domin? m?roga efekts                                        b)  domin?
aizst?v??anas efekts
3.zim. Var?ta aizb?d??ana darb? piepras?jum?  kapit?la  v?rt?bas  krit??anas
d?? .
Darba piepras?jums var b?t analiz?ts uz 3 l?menim:
1.Lai analiz?tu  darba  piepras?jumu  vien?  atsevi??i  ?emt?  firm?,  vajag
izp?t?t, k?d? veid? darba alga,  teicot,  ma??nstr?dnieku  ietekm?  uz  vi?a
nodarbin?t?bu pie viena lidma??nu ra?ot?ja.
2.Analiz?j iedarb?bas darba algas aug?anas uz ma??nstr?dnieku  nodarbin?t?bu
vis? aviaceltniec?b? vajag izmantot nozares piepras?juma sl?po.
3.Un,  beidzot,  lai  redz?tu,  k?da  veid?   darba   algas   paaugstin??ana
iedarbojas  uz  visu  ma??nstr?dnieku  darba  sp?ku  tirgu  visas  ra?o?an?s
nozar?s, kur tas izmanto, vajag izmantot tirgu piepras?juma likmi.
Var ar? izdar?t at??ir?bu starp darbu piepras?jumu ?slaic?g?  un  ilgtermi??
period?. ?slaic?g? termi?a laik? darba dev?jam gr?ti aizvietot  darba  sp?ku
ar kapit?lu( un otr?di) un pat?r?t?ji  nevar  nesamain?t  zin?m?  m?ra  sava
piepras?juma  uz  preci  atbild?ba  uz  cenu  aug?anu.  Ir  vajadz?gs  laiks
adapt?cijai  gan  pat?r?t?ju,  gan  ra?ot?ju  uzved?bai.  Ilgtermi??   laik?
reakcija  uz  darba  samaksas  vai  cita   faktora,   kur?   izmaina   darba
piepras?jumu,   izmain??anu,  protams,  k??st  vair?k  piln?g?ks  un  vair?k
dzi??ks.
1.2. darba pied?v?jums.
Lai izp?t?tu no sakum? darba pied?v?juma visai tirgu (pret?ji vienas  firmas
pied?v?jumam) izmantosim, ka  ir  pied?v?ts  sekret?ru  darba  tirgus.  K?da
veid? pied?v?ts ar vi?iem darba rea??s uz darba algas  izmai??m?  Ar  citiem
v?rdiem, k?da veid? izskat?s skala darba pied?v?juma sekret?ru?
Pie?emot, ka apbalvojums un darba alga citas profesijas  darbiniekus  paliek
past?v?gas, bet sekret?ru darba alga aug. Tad var  gaid?t,  ka  k??st  daudz
cilv?ku, kuri grib?s b?t par sekret?ri. Piem?ram, katrs  no  100  cilv?kiem,
kuri beidz p?d?jo klasi skol?,  var  izv?l?ties  starp  to,  vai  k??st  par
apdro?in??anas a?entu  vai  par  sekret?ri.  Da?a  no  tiem  dod  priek?roku
a?entam, pat taj? gad?jum?, ja sekret?res darbs ir  lab?k  apmaks?ts,  t?p?c
k? vi?iem pat?k izbaud?t  savus  sp?kus  un  satikties  ar  cilv?kiem.  Citi
grib?s k??t par sekret?ri, pat ja vi?u darba  alga  b?s  zem?ka,  jo  vi?iem
nepat?k siet kaut ko citiem. Kop? ar to daudzi b?s  gatavi  iet  vai  nu  uz
vienu vai nu uz otru  darbu,  vi?iem  ir  vienaldz?gi:  apbalvojums  jebk?da
profesij?  vi?iem-  svar?g?kais  faktors  lai  pie?emtu   atrisin?jumu.   Ja
sekret?ri ir lab?k apmaks?ti sal?dzin?jum? ar apdro?in??anas  a?entiem,  tad
vair?k abiturientus grib?s k??t par sekret?riem. Bet ja a?entiem darba  alga
b?s liel?ka, tad tos skaita, kuri grib?s k??t par  a?entiem,  pieaugs,  bet,
kuri grib?s k??t par sekret?riem,- samazin?s.  Protams,  pie  sevi??i  maz?s
darba algas sekret?ra, tad neviens negrib?tu k??t par to.

sekret?ra
darba
alga
                                      Pied?v?jums


                 0.                sekret?ru skaits
4.z?m. Sekret?res darba pied?v?juma sl?pa darba tirg?.
  T?da veid?, darba pied?v?jums k?da konkr?ta tirg? tie?a m?ra  ir  saist?ta
ar darba algas likmi, kuras domin? ?aj?  tirgu,  pie  nosac?juma,  ka  darba
alga citas profesijas paliek nemain?gas. T.i. ja darba  alga  a?enta  paliek
nemain?ga, bet sekret?ra- aug, tad vair?k cilv?ku grib?s k??t par  sekret?ri
tikai apbalvojuma aug?anas d?? (tas p?rskat?mi ir parad?ts 4.z?m).
Ka ar? darba piepras?juma sl?pa, pied?v?juma sl?pa ir  parad?ta  t?,  it  k?
citas cenas un darba algas paliek nemain?gas.  Bet  ja  viena  vai  vair?kas
t?das cenas vai darba algas izmain?s, tas ved pie t?, ka  pied?v?juma  sl?pa
kustas,  bet  ja  darba  alga  apdro?in??anas   a?entus   paaugstin?s,   tad
abiturientu da?a  main?s  savu  nodomu  k??t  par  sekret?ri  un  izvel?sies
apdro?in??anas a?enta  karjeru.  Paliek  maz?k  tos,  kuri  grib?s  b?t  par
sekret?ri pie katras darba algas paaugstin??an?s  a?entiem.  Grafisk?  veid?
(sk.2.z?m)   a?entus  apbalvo?anas  izaugsm?  ved  pie  t?,   ka   kust?sies
sekret?ru pied?v?juma sl?po pa kreisi.
Kad pie?em l?mumu k??t par sekret?ri, cilv?kam ir j?pie?em, k?du l?mumu  par
darba k?rto?anu pie?ems. Ja visi darba dev?ji dod sekret?res vietu  piem?ram
viena kvalit?te, tad izv?le b?s pie?emta apbalvojuma l?men?. Jebk?da  firma,
kura nav t?lredz?ga, pied?v?s darba samaksu  zem?k  tas,  kuru  maks?  citi,
t?p?c  vi?a  nevar?s  ataicin?t  darbiniekus  (vai,  vismaz,  nav   iesp?jas
pievilkt nevienu darbinieku vajadz?gas kvalifik?cijas).

sekret?ra   Sekret?ru pied?v?jums,
darba        kad darba alga a?entus ir:
alga
                                     augsta

                                                         zema

                       0.     sekret?ru skaits
        5.z?m. Aizb?d??ana sekret?res darba pied?v?juma  sl?pa  darba  tirg?
        sakar? ar
                                      a?entus darba algas aug?anu.
No otras puses, ja neb?s ne vienas firmas,  kura  neb?s  tik  nepr?t?ga,  ka
pied?v?s vair?k liel?ku darba algu, nek? pie?emt?,  t?p?c  ka  vi?a  maks?tu
vair?k, neka tas vajadz?tu, lai pievilkt darbiniekus vajadz?gaj?  skaita  un
kvalit?tes. ?aj? gad?jum? pied?v?juma sl?pa firmai b?s  horizont?la  l?nija,
kas ir parad?ts 6.z?m. Horizont?la l?nija darba pied?v?juma  firmai  liecina
par to, ka pie eksist?jo?as darba algas var dab?t visu  vajadz?go  sekret?ru
skaitu. Bet ja t? maks?tu maz?k, pied?v?jums nokritis l?dz nullei.
 At??ir?ba noliek?an? starp tirgus un  firmas  pied?v?juma  l?knes  ar  pa?u
taisnu veidu ir saist?tas ar izv?les  tipu,  kur?  st?v  pret  darbiniekiem.
Pie?emot izv?li, vai iest?ties sekret?res tirg?, darbiniekam ir  j?sal?dzina
ka apbalvojumu, t? ar? profesion?las pras?bas altern?jo?a pied?v?juma  (?aj?
gad?jum?, apdro?in??anas a?enti). Ja darba alga sekret?res kr?t,  tad  maz?k
?au?u tiektos iziet uz sekret?ru darba tirg?.  Ta?u  ne  visi  noies  no  ??
tirgu, t?p?c k? a?enta un sekret?res profesija neaizst?j  viena  otru.  Da?i
paliks par sekret?riem, pat p?c darba algas samazin??anas, t?p?c  ka  vi?iem
nepat?k pras?bas, kuras izvirza a?entu profesija.



 sekret?res
darba alga,
kuru
pied?v?                      tirgus darba alga
firmas

                           0. sekret?ru skaits
            6.z?m.Sekret?res darba pied?v?jums firmai .
Tikl?dz l?mums k??t par sekret?ri ir pie?emts,  ir  izv?le  pie  k?da  darba
dev?ja  str?d?t,  jo  alternat?vas  praktiski  neat??iras  viena  no   otras
vien?das pras?bas d??.  T?p?c  izv?le  b?v?sies  tikai  uz  apbalvojum?.  Ja
firma pied?v?s maz?ku darba algu sal?dzin?jum? ar cit?m firm?m, vi?a  zaud?s
visus  pretendentus.  T?da   veida,   horizont?la   pied?v?juma   sl?pa   ir
atsp?kojums atrisin??anai par sava darba pied?v?jumu  starp  da?am  vien?dam
alternat?vam.
Jau bija run?ts par to, ka firm?m, kuras v?las pie?emt uz darbu  sekret?res,
ir  j?maks?  jau  pie?emtu  darba  algu,  ja  vi?i   negrib   zaud?t   visus
pretendentus uz viet?m. Bet  tas  nav  tie?i  t?.  Ja  firma  pied?v?  darba
vietas, kuras ir sal?dzin?jumi ar citus firmas pied?v?jumu,  bet  ar  vair?k
maz?ku apbalvojumu vesel?, vi?a var tas dab?t, jo  pretendenti  var  nezin?t
par apbalvojuma l?meni citas viet?s. Ta?u kad paies k?ds  laiks  inform?cija
par mazu darba algu dab?s lielu  zin?mu,  un  dr?z  firma  uzzin?s,  ka  var
pretend?t tikai uz maz?k kvalitat?vu  person?lu  lai  aizpild?tu  izveidotus
darba vietas. T? var  nodro?in?t  sev  kvalitat?vus  darbiniekus  pie  darba
algas maz?ku par vid?jo l?meni tikai tad, ja  pied?v?s  nesal?dzin?mo  darba
vietu (lab?kas darba apst?k?i, gar?kas  apmaks?tas  atva?in?jumi,  un  t.t).
Tagad?j? etap? pie?emts, ka atsevi??as firmas, ka ar? atsevi??i  darbinieki,
kad vi?i izp?ta konkurenci  darba  tirg?,  ir  spiesti  orient?ties  uz  jau
pa?emtu darba samaksa l?meni, t.i. darba alga,  kuru  izmaks?  visas  firmas
saviem darbiniekiem, ir ?oti tuva vid?ji eso?ajiem. Bet ne  katrs  atsevi??s
darbinieks, ne firmas nevar uzst?d?t darba algu, kura  sevi??i  at??iras  no
vid?jas, un vienlaic?gi cer?t uz darba kopl?gumu nosl?gumu.
1.3.L?dzsvars darbasp?ka tirgu.
T?l?k piev?r?ot uzman?bu kop?jam darbasp?ka tirgum  ,  ignor?jot  at??ir?bas
str?dnieku  starp?  .   7.z?m?jums   par?da   darbasp?ka   piepras?juma   un
pied?v?juma l?knes . Kop?jais darbasp?ka piepras?jums ir atkar?gs  no  alg?m
, k?das firmas maks? , no cen?m to ra?otaj?m prec?m  un  cen?m  ,  k?das  ir
citiem resursiem , ieskaitot izejvielas un iek?rtas .K? tikko bija min?ts  ,
p?tot darbasp?ka tirgu , vienk?r??bas labad pie?emot , ka visu  pre?u  cenas
gan to pre?u cenas , kuras tiek ra?otas , gan citu ra?o?anas  resursu  cenas
ir nemain?gas . Past?vot nemain?g?m cen?m  ,  izmai?as  nomin?laj?  alg?  ir
vien?das ar izmai??m re?laj? alg? (alga dal?ta ar cenu l?meni ) .



Re?l?
 alga                                                Darbasp?ka  pied?v?juma
l?kne
                               (W)                                        W2


                         W1                                                E


                W3                                                Darbasp?ka
piepras?juma l?kne



                                                      L2                  L1
Nodarbin?t?bas        l?menis        (        L         ,         str?dnieku


  skaits vai nostr?d?tas stundas)
 7. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas.
Ja alga pazemin?s , tad piepras?jums p?c darbasp?ka  pieaug  .  Samazinoties
alg?m , darbasp?ks k??st  relat?vi  l?t?ks  sal?dzin?jum?  ar  ra?oto  pre?u
cen?m , un darba dev?ji grib?s nol?gt vair?k str?d?jo?os . T?d??  darbasp?ka
piepras?juma l?kne v?rsta uz leju , k? par?d?ts z?m?jum? .
Z?m?jums ar? par?da kop?jo darbasp?ka pied?v?juma l?kni  .  Lai  vienk?r?otu
situ?ciju , pie?emts , ka darbasp?ka pied?v?jums  nav  elast?gs  (darbasp?ka
pied?v?juma elast?gums  ir  darbasp?ka  kvantat?v?s  izmai?as  (procentos  )
dal?tas  ar  atalgojuma  izmai??m  (procentos  )   T?d?j?di   maz   elast?gs
darbasp?ka pied?v?jums noz?m? , ka algu pieaugums par 1 procentu  rada  mazu
darbasp?ka  pied?v?juma   procentu?lo   pieaugumu   .   Piln?gi   neelast?ga
darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir vertik?la  ,  tas  noz?m?  ,  ka  darbasp?ka
pied?v?jums nemain?s , pieaugot alg?m ) ,  t.i.  ,  cilv?ki  vai  nu  str?d?
pilnu (?etrdesmit stundu ) darba ned??u , vai nestr?d?  nemaz  ,  neatkar?gi
no algu izmai??m .Viena no priek?roc?b?m , izdarot ??du pie??mumu , ir t?  ,
ka m?s varam atlikt uz z?m?juma horizont?l?s ass , vai nu nostr?d?to  stundu
skaitu vai nol?gto  str?dnieku  skaitu  .  Nostr?d?to  darba  stundu  skaita
piepras?jums un pied?v?jums ir vienk?r?i str?d?jo?o skaita  piepras?jums  un
pied?v?jums , pareizin?ts ar ?etrdesmit .
Piepras?juma un pied?v?juma anal?zes pamatsecin?jms ir ,  -l?dzsvaram  j?b?t
piepras?juma un pied?v?juma l?k?u krustpunkt? E . Iemesls tam  ir  vienk?r?s
, ja alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara algu W1 ,  piem?ram  ,  W2  ,
tad  piepras?jums  p?c  darbasp?ka  b?s  L2  ,  t.i.  ,daudz   maz?ks   nek?
pied?v?jums L1 . Str?d?jo?o pied?v?jums b?s p?rm?r?gi liels . Tie  ,  kuriem
nav darba , b?s ar mieru str?d?t par zem?k?m alg?m  nek?  eso?as  ,  un  tas
ietekm?s algas tiem , kuri jau str?d? ( algas pazemin?sies )  .  Konkurences
rezult?t? algas samazin?sies , un galu gal? piepras?jums atkal  b?s  vien?ds
ar pied?v?jumu . L?dz?gi , ja alga tiks noteikta zem?ka k? W1 , piem?ram  W3
, tad firmu piepras?jums p?c  darbasp?ka  b?s  liel?ks  nek?  pied?v?jums  .
Firmu savstarp?j? konkurence , lai piesaist?tu defic?to darbasp?ku ,  sekm?s
algu pieaugumu atkal l?dz W1 .
Tikko veiktaj? anal?z?  tika  pie?emts  ,  ka  darbasp?ka  piepras?jums  nav
elast?gs , ir fiks?ts . daudz re?l?k ir pie?emts , ka  ,  pieaugot  alg?m  ,
pieaugs ar? to cilv?ku  skaits  ,  kuri  grib?tu  str?d?t  .  ??  ir  izv?le
prec?tiem p?riem , kuri uzskata , ka ar p?r?k zemu  algu  abiem  laul?tajiem
neatmaks?jas str?d?t . ( Patiesi , sieviet?s , k? darbasp?ka  resurss  ,  ir
?oti j?t?gas uz algu izmai??m .)  8.z?m?jums  par?da  ,  ka  pieaugot  alg?m
,pieaugot  ar?  to  cilv?ku  skaits  ,  kuri  v?las  str?d?t  .   Darbasp?ka
pied?v?juma l?kne ir diezgan elast?ga ( nevis absol?ti neelast?ga ,  k?  tas
bija 7.z?m?jum? ) . S?kotn?j? situ?cija anal?zei ir  nedaudz  main?jusies  :
l?dzsvars  darbasp?ka  tirg?  v?l  ir  piepras?juma  un  pied?v?juma   l?k?u
krustpunkt? .


   Re?l?

                                                                        alga
     Darbasp?ka pied?v?juma
                                                                         (W)
  l?kne
               W1


Iepriek??j? darbasp?ka


piepras?juma l?kne
                W2

                                                                       Jaun?
darbasp?ka


piepras?juma l?kne


                                                         L2               L1
Nodarbin?t?bas l?menis

 ( L ,str?d?jo?o skaits )
  8. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas : elast?gs  darbasp?ka

                                                    pied?v?jums .
T?l?k ?emot v?r? darbasp?ka  piepras?juma  l?knes  virz?bu  ,  kas  att?lota
8.z?m?jum? . Rezult?t? darbasp?ka tirg? izveidoja jauns l?dzsvara punkts  ar
nodarbin?t?bas l?meni L1 uz L2 , v?l arvien past?v piln?ga  nodarbin?t?ba  .
Tas ir  ,  ka  viss  tirg?  eso?ais  darbasp?ks  ir  nopirkts  .  Tirgus  ir
sabalans?ts . Un p?c defin?cijas , ja tirgus ir  sabalans?ts  ,  ir  piln?ga
nodarbin?t?ba .
Kad darbasp?ka pied?v?juma l?kne nav vertik?la ,  ka  tas  ir  8.z?m?jum?  ,
nepast?v  vien?gais  “piln?gas  nodarbin?t?bas  “  l?menis  .  Ar  algu   W1
ekonomik?  ir  piln?ga  nodarbin?t?ba  ,  kad  ir  darbs   maz?kam   skaitam
str?dnieku L2 . Lai gan konkurences pamatmodel? pie?emts  ,  ka  algas  tiek
noteiktas  t?d?  l?men?  ,  ka  darbasp?ka  piepras?jums   ir   vien?ds   ar
pied?v?jumu , un nav bezdarba , ta?u re?lais nodarbin?t?bas l?menis var  b?t
?oti zems . Algas var b?t tik zemas , ka daudzi cilv?ki nepiekritis  str?d?t
ar tik zem?m alg?m .



2.Darba tirgus form?s.
T?pat k? pre?u tirgum ,ar? darba tirgum ir da??das formas:
1. piln?ga konkurence;
2. monopols (arodbiedr?ba nosaka darba p?rdo?anas noteikumus);
3. monopsons (monopsony)(dotajam darba veidam ir tikai viens darba dev?js);
4.  oligopsons  (oligopsony)(da?as  firmas  algo  vien?du  vai   diferenc?tu
darbu);
5. monopsonistiska  konkurence  (monopsonistic  competition)(daudzas  firmas
p?rk diferenc?tu darbu).
2.1.Piln?ga konkurence.
Piln?g?s konkurences tirg? darba pied?v?jumu nosaka divi faktori:
1. re?l? darba alga;
2. darba robe?produkta lielums naudas izteiksm?.
Pieaugot algoto darbinieku skaitam,  samazin?s  darba  robe?produkts  naudas
izteiksm?.  Papildu  darbinieku  iesaist??ana  tiks  p?rtraukta,  kad  darba
robe?produkts naudas izteiksm? k??s vien?ds ar darba algas likmi.
Neskatoties uz to, ka atsevi??u indiv?du darba pied?v?juma l?kne var  main?t
savu raksturu, darba pied?v?juma tirgus l?kne  parasti  ir  augo?a.  Tas  ir
t?p?c, ka nozare vai  profesija,  kur?  iev?rojami  aug  darba  alga,  k??st
pievilc?ga un rodas darba pied?v?jums no cit?m nozar?m vai  profesij?m,  kur
darba alga ir zem?ka.
 Tirgus l?dzsvars iest?jas piepras?juma  un  pied?v?juma  l?k?u  krustpunkt?
(punkts E). Ja darba alga tiks noteikta  augst?ka  par  l?dzsvara  algu  OE,
piem?ram, OE1, tad piepras?jums p?c darba b?s  OL1,  bet  darba  pied?v?jums
b?s OL4, t.i., pied?v?jums p?rsniedz piepras?jumu. Tie, kam nav  darba,  b?s
ar mieru str?d?t par zem?ku algu, un tas  pazemin?s  ar?  str?d?jo?o  algas.
Samazin?sies pied?v?jums, pieaugs  piepras?jums.  T?d?j?di  piepras?jums  un
pied?v?jums izl?dzin?sies un iest?sies  l?dzsvars.  Ja  alga  tiks  noteikta
zem?ka nek? OE, piem?ram, OE2, tad piepras?jums p?c darba b?s  liel?ks  nek?
pied?v?jums.  Lai  piesaist?tu  darbiniekus,  darba   dev?ji   b?s   spiesti
palielin?t darba algas. T?d?j?di darba  piepras?jums  un  pied?v?jums  atkal
izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars.
2.2.Monopols.
L?dz ?? laikam m?s dom?jam ,ka firmas pie?em cenas uz produktiem  ka  vajag.
Bet  ja  firmai  ir  lieta  ar  iesl?po  uz  leju  p?c  piepras?juma   vi?as
produkcijas ,t.i. ja aug tas nodarbin?tu skaits  un  produkcijas  ,bet  cena
p?d?jas dilst ,tad maksim?ls ien?kums (MR) ,dab?ts  p?c  p?rdo?anas  p?d?jas
izdar?tas produkcijas gabala ,ne b?s vien?ds ar  to  cenu  (P)  .  Maksim?ls
ien?kums b?s maz?ks produkcijas cenas ,t?p?c  ka  pazemin?ta  cena  lietojas
p?rdo?anas laik? visas izdar?tas  produkcijas  gabalos  ,bet  nevis  p?d?jas
.Sp?k? ar ?o ,vien?dojumi nenoteic  piepras?jumu  p?c  darba  ,ja  tirg?  ir
monopolija .
Tiekties pie maksim?l?m ien?kumiem monopols  ,kura  darbojas  konkurenttirgu
pie?ems uz darbu jaunus darbiniekus l?dz tam laikam  ,kad  maksim?ls  naudas
produkts (MRP) ne b?s vien?ds ar darba algu “
MRP                =MR                *                MPL                =W
    (1)
Tagad m?s var?m izteikt ?slaic?gu piepras?jumu uz  darbu  caur  re?lu  darba
algu ,izdalot (1) vien?dojumu ar cenu uz firmas produktu ,rezult?t?  ieg?sim
:
(MR/P)                    *                     MPL                     =W/P
       (2)
T? k? maksim?ls ien?kums vienm?r ir maz?ks ,nek? cena uz  monopola  produktu
,t?p?c attiec?ba (MR :P) (2) vien?dojum? b?s maz?ka neka  vieninieks  .T?p?c
pie p?r?jiem vien?diem  nosac?jumiem  piepras?juma  sl?p?  firmai  ,kur?  ir
monopola uz savas produkcijas tirgu ,b?s zem?k un kreis?k neka  piepras?jums
uz darbu ,raksturojo?u t?du pa?u firmu ,bet kura  nav  monopola  .Ar  citiem
v?rdiem  ,pie  citiem  vien?diem  nosac?jumiem  produkcijas  izlaidums   pie
monopol? konkurences b?s zem?k nek? pie konkurences ,tas  pa?a  attiec?s  uz
nodarbin?t?bas l?meni .
Bet darba algas l?menis ,kuru maksa monopolists ,nav oblig?ti j?at??iras  no
tas darba algas ,kura jau  eksist?  konkurent?  tirg?  ,ta?u  nodarbin?t?bas
l?menis ir zem?k . Monopols ra?ot?js k?das preces var sa?emt  tikai  nelielu
sektoru darba  tirg?  ar  noteiktam  darbinieku  tipu  ,un  t?p?c  vi?am  ir
j?pie?em jau noteiktas darba tirgu cenas ,neskatoties uz to ,k? pre?u  tirgu
vi?? dikt? cenas uz savu produkciju1. T? ,k?da viet?ja  monopola  firma  var
sa?emt domin?jo?u vietu uz k?das preces tirg? ,bet kad vi?ai ir j?pie?em  uz
darbu k?du darbinieku ,to dar?t ?o vi?ai  pien?ks  ar  konkurenci  ar  cit?m
firm?m ,noliekot tam visp?ratz?to darba algu .
Ir ar? t?di apst?k?i ,pie kur?m ,ka doma ekonomisti ,un firma -monopols  var
maks?t liel?ku darba algu ,neka firmas  ,kuri  str?d?  konkurence  viena  ar
otru2 . Monopols ,ASV vieniem no tiem ir at?auts  eksist?t  p?c  likuma  ,ir
j?pak?aujas  vald?bas  regul??anai  ,kura  ir  v?rsta  uz  to  ,lai  nov?rst
virsien?kumus. T?da ien?kuma regul??ana ,ka  var  dom?t  ,stimul?  monopolas
aplauzt liel?ku darba algu ,nek? ja tie aplauztu ,ja b?tu piln?gi  monopoli.
Ir divi iemesli ,kuri noskaidro ?o.
   Pirmais  :valsts  at?auj  monopolijai  p?rn?rst  izmaksas   uz   produkta
pirc?jus. T?p?c
monopolijas vad?t?ji  ,kaut  ar?  nevar  maksimiz?t  ien?kumus  ,tiecas  lai
nodro?in?t sevi??o st?vokli uz darba tirgus, uzst?dot augstu darba  algu  un
p?rnesot izdevumus uz pat?r?t?ju lielas cenas form?. Iesp?ja maks?t  liel?ku
algu saviem darbiniekiem
atvieglo vad?t?ja eksistenci, ?aujot vi?am ?emt uz darbu vair?k  pievilc?gus
?au?u vai izvel?ties darba tirg? darbiniekus ar piepras?t?m  raksturojumiem.

Otrais  :monopols,  kuras  nav  ap?ertas  ar  valsts   regul??anu,   varb?t,
negrib?ja  pievilkt  pie  sevis  lieku  uzman?bu,  ar  saviem  p?rak  liel?m
ien?kumiem d??. Tas var b?t pakalpot vi?iem ka mot?vu lai b?tu augsta  darba
samaksa. Ar citiem v?rdiem, liel?kie ien?kumi da??ji  iemanto  skatu  augsti
apmaks?to  darbu  k?dam  darbinieku  kategorij?m  ,bet  nav  parastas  darba
apmaksas skata.
K? t? neb?tu ,datus par monopola izmaks?tiem darba algu nav  daudz,  un  tie
nav viennoz?m?gi. Nedaudzi izp?t?t?ji pien?k pie  izvada,  ka  firmas,  kuri
eksist? nozares ar mazu konkurentu skaitu, tie??m maks? saviem  darbiniekiem
vien?das

1Individs ,kur? pie?em jau noteikto cenu  ,-tas  ir  t?ds  darbinieks  ,kur?
prezent? tik mazu da?u noteikta tirgu ,ka  vi??  nevar  ietekm?t  uz  tirgus
cenu .Sekojo?i ,??dam indiv?dam tirgus cena jau ir  dota  .  Indiv?ds  ,kur?
nosaka cenu ,-tas ir t?ds ,kuram ir pietieko?i monopola varas  lai  ietekm?t
uz cenu .
2Pilno paskaidrojumu ??m argumentam sk. :Armen Alchian  and  Reuben  Kessel,
“Competition ,Monopoly , and the Puesuit of Money ,”  in  Aspects  of  Labor
Economics ,ed. H.G.Lewis (Princeton,N.J.: Princeton University Press ,1962)

kvalifik?cijas vair?k, nek? firmas, kuri  darbojas  konkurenta  tirg?.  Ta?u
citi izp?t?jumi regul?jamas monopol? ieguva neviennoz?m?gus datus par  darba
atalgojuma izmaks?m tiem darbiniekiem, kuri ar vien?du kvalifik?ciju tos  un
konkur?jo?as firma .
2.3.Monopsons.
Kad tikai viena komp?nija iest?jas pirc?jam uz tirg?, tad  vi?a  saucas  par
monopsonisko. A par cik vi?a –vien?gais pirc?js, tad vi?a  var  ietekm?t  uz
darba algas izm?ru. At??ir?ba no konkur?jo?iem firm?m, kuras  ir  iespiest?s
pie?emt jau  eso?o  tirg?  darba  algas  samaksas  formas,  kas  atrod  savu
atsp?kojumu  uz  horizont?las  pied?v?juma  sl?pas,  monopsonas   komp?nijas
iegr?st?s ar pied?v?juma sl?pi, kura iet uz aug?u. Ar citiem v?rdiem,  darba
pied?v?juma  sl?pi  ?iem  firm?m  –tas  ir  tirgus  pied?v?juma  sl?pa.  Lai
palielin?tu ra?o?anu monopsoniskai komp?nijai ir j?palielina darba  samaksu.
(At??ir?ba  no  vi?as,  konkur?jo?a  komp?nija  var   palielin?t   ra?o?anu,
tur?j?ties jau eksist?jo?o l?meni darba samaksas  tirg?,  un  var  to  dar?t
l?dz tai laik?, kad darba samaks?s l?menis nekrit?s  l?dz  t?diem  izm?riem,
kuri var piev?st pie darba tirgus sa?aurin??anu.)
Par neparastu aspektu firmas darb?b?, kura ir piespiest?  pie?emt  ejo?o  uz
aug?u darba pied?v?juma sl?pi, ir p?rk?p?ana maksim?las izdevumus  uz  darbu
virs darba algas. Ja konkur?jo?a firma  pie?em  uz  darbu  10  darba  vietas
nevis 9, tad stund?m izmaksas uz papildo?u darbinieku ir  vien?di  ar  darba
samaksas likmi. Bet ja 10 darbiniekus 9 viet? pie??mis monopsona firma,  tad
vi?ai  ir  j?maks?  augst?ku  darba  algu  visiem   darbiniekiem   atskaitot
nepiecie?am?bu maks?t  vair?k  papildus  darbiniekiem.  Pie?emsim,  ka  t?da
firma var?ja pie?emt uz darbu 9 darbiniekus pie  likmes  –7  dol?ri  stund?,
bet ja vi?a grib?tu pie?emt 10 darbiniekus, tad vi?ai ir j?maks? 7,5  dol?ri
stund?. T?da veid?, 9 darbiniekiem n?c?s maks?t 63 dol?ri stund? (7*9)  ,bet
10 –75 dol?ri (7.5*10) ,kas noz?me maksu p?d?ja darbinieka  no  nor??ina  12
dol?ri stund?- vair?k liel?k neka 7.5 dol?ri stund?3.
Maksim?las darba izmaksas p?rk?pj darba likmi, un t?s ietekm?  uz  monopsona
uzved?bu. Maksim?lam  ien?kumam,  a  zin?ms,  jebk?dai  firmai  ir  j?pie?em
papildo?u darbasp?ku tikl?dz, kam?r maksim?ls naudas produkts  nepiel?dzin?s
ar maksim?lam izmaks?m papildus darbiniekus (MCL).
MRP                                  =                                   MCL
          (3)
Par cik maksim?lie izdevumi uz darbu monopsonistam  ir  liel?k  darba  algas
likmi ,tad  vi?am  j?beidz  pie?em?anu  uz  darbu  jaunus  darbiniekus  k?da
punkt?, kur maksim?ls naudas produkts  p?rsniedz  darba  algu.  K?  parad?ts
9.z?m?jum?, monopsonists pie?em uz darbu darbinieku skaitu  vien?du  ar  EM,
t?p?c  ka  tie?i  ?aj?  punkt?  maksim?ls  naudas  produkts  ir  vien?ds  ar
maksim?lam izmaks?m uz darbu (punkts X). tom?r  monopsoniskai  firmai  darba
samaksa iz maz?ka nek? maksim?ls
darba samaksas l?menis  ,kur?  ir  nepiecie?ams  lai  pa?emtu  uz  darbu  EM
darbiniekus, kur? var?ts b?t atrasts  uz  piedavajuma  sl?p?,  -tas  ir  WM(
punkts Y). T?da veid?,

3?eit pie??m?m no hipot?zes, ka monopsons  nezina,  k?dus  darbiniekus  vi??
var pie?emt par 7 dol?riem stund?, bet k?dus par 7.5 dol?rus  stund?.  Vi?am
ir zin?ms tas, ka ja vi?? grib pie?emt 10 darbiniekus, vi?am ir j?maks?  7.5
dol?ri stund?, bet ja vi?? v?l?s pie?emt 9, tad vi??m  ir  j?maks?  tikai  7
dol?ri stund?. T?p?c visi darbinieki sa?em vien?du darba algu.
naudas produkts. Ja z?m?jums 9.parad?tu situ?ciju  konkurent?  tirg?,  katra
firma pie?emtu uz darbu darbiniekus kam?r maksim?ls naudas  produkts  neb?tu
vien?ds ar darba algu. Tad grafiks  MRP  k??st  par  piepras?juma  likmi  uz
darbu. ?aj? gad?jum? darba alga b?tu    vien?da  ar  WC,  bet  nodarbin?t?ba
b?tu vien?da ar EC. pieverot uzman?bu uz to, ka  uz  monopsona  tirg?  darba
samaksa un nodarbin?t?ba b?tu maz?ka neka WC un EC.T?ri monopsono  komp?niju
tirg? ir nedaudzu tas skaita samazin?s: par piem?ru var b?t  og?ra?a  ciemi,
kuri atrodas t?l?kas ciemos; vai  ar?  cukura  plant?cij?s,  kur  cukura  un
og?ra?a komp?nijas ir gandr?z vien?gas darba dev?jas. Ir  ar?,  ta?u,  darba
dev?ji, kuri ir pietiekami lieli tirgum, un t?p?c  vi?iem  n?kas  iegr?sties
ar ejo?u uz aug?u pied?v?juma sl?pi.

nomin?la                    Maksim?lie darba izdevumi (MLC )
darba
alga                               X                           Pied?v?jums


             WC                                        Z

                                                                          T
                                  WM                                       Y
Maksim?ls naudas produkts (MRP)


                    0               EM                  EC                ET
Nodarbin?to skaits
                        9.z?m. monopsons efekts.
 Da??di ekonomisti dom?, ka da??ji par  monopsono  tirgu  ir  medm?su  darba
tirgus, tie?i mazas pils?tas. Liel?ka da?a  medm?su  str?d?  slimn?cas,  bet
mazas pils?tas parasti ir tikai viena slimn?ca.  Vi?upr?t  ,t?das  slimn?cas
uzvedas tie?i ka monopsoni un maks? maz?ku darba algu,  neka  maks?tu  t?dos
apstak?os.4
Taj? pa?a laik? medm?su darba tirgus  raksturo  monopsona,  tad  tas  pal?dz
saprast, k?p?c ir medm?su tr?kums. Pie darba algas l?me?a WM (sk. Z?mi.  9.)
darba dev?js –
monopolists –dotaj? piem?ra- slimn?ca –pie?ems uz darbu  EM  medm?su,  t?p?c
ka tika tad maksim?ls ien?kums un maksim?lie izdevumi b?s  vien?di.  Bet  ja
visas medm?sas
b?s pa?emti uz darbu uz darba  algu  vien?du  ar  WM  ,tad  kop?jais  skaits
pie?emto uz darbu medm?su b?s vien?ds ar ET. bet par cik pie WM  pied?v?jums
nesasniedz punktu  ET,  tad  medm?sas  pietr?kst.  T?da  gad?jum?  slimn?cas
vad?t?jam, varb?t, ir j?padom?
par to, lai pie?emt uz darbu vair?k medm?sas uz darba likmi vien?du  ar  WM,
bet varb?t vi?? nevar un negrib ?o, lai nepalielin?tu  nodarbin?t?bu  vair?k
p?r l?meni EM! medm?su tr?kums, t?da veid?, vair?k ??iet? nek? ir ?sten?b?.
V?l viens piem?rs monopsonisk?m  tirgum  ir  skolot?ju  darba  tirgus  ?rpus
liel?m pils?t?m. Nedaudz,  ta?u,  r?da  uz  to,  ka  priv?tfirm?m   l  ielas
pils?t?s ir  pietieko?as  varas,  lai  lai  b?tu  monopson?m.  Koncentr??ana
darbasp?ka nedaudzu  darbadev?ju  rokas  maz  ietekm?  uz  izmaks?tam  darba
alg?m.

4 Par cik monopsonist nekad neuztver darba samaksu k? k?du doto,  tad  vi?am
nav  dar??anas  ar  papras?juma  sl?pi  darba  tirg?,  vien?di  ar   to   ka
monopolistam pre?u tirg? nav  dar??an?s  ar  savas  produkcijas  pied?v?juma
sl?pi.
3.Darba alga.
K? jebkur?  tirg?,  ar?  darb?  tirg?  m?s  interes?  preces  (darba)  cena,
piepras?jums un pied?v?jums. M?sdienu  ekonomikas  teorija  par  darba  cenu
uzskata darba algu.  Darba  alga  (W)  uz??mumam  ir  ??  ra?o?anas  faktora
izmaksas, bet darbiniekam, kur? ir  ??  faktora  ?pa?nieks,  darba  alga  ir
ien?kums, ko tas g?st, realiz?jot ra?o?anas faktoru.
3.1.Darba laiks un darba alga .
Laiku ,kur? cilv?ks str?d? ,sauc par darba dienu ir darba laiku .
Darba laika ilgums ir main?gs lielums  ,bet  tam  ir  noteiktas  robe?as  .T
maksim?lo ilgumu nosaka divi faktori :
Cilv?ks nevar str?d?t 24 stundas diennakt? ,jo vi?am ir  nepiecie?ams  laiks
miegam ,atp?tai ,??anai ,t.i. darba sp?ju atjauno?anai .
Darba laika robe?u nosaka mor?li soci?la rakstura pras?bas ,jo cilv?kam  bez
fiziska sp?ka atjauno?anas vajag apmierin?t ar? gar?g?s vajadz?bas .
Atbilsto?i Latvijas republikas likumdo?anai ir  noteikts  maksim?lais  darba
laiks –40 stundas ned??? ,tom?r  var  b?t  ar?  nenorm?ts  darba  laiks  vai
sa?sin?ts  darba  laiks  .Faktisko  darba   laika   garumu   ietekm?   darba
intensit?te ,r?pniecisk? cikla f??u kust?ba ,bezdarba l?menis  .darba  laika
ilgums lielajos un valsts uz??mumos parasti tiek noteikts  p?c  uz??m?ja  uz
arodbiedr?bu vieno?an?s .Maz?s firm?s sp?k? parasti ir  priv?tas  vieno?an?s
ar darba dev?ju .
Apskatot ar? ,k? darba laiku ietekm? darba ra??gumu un darba intensit?te .
Darba intensit?te raksturo darba  spraigums  ,kas  ir  fizisk?s  un  gar?g?s
ener?ijas pat?ri?? laika vien?b? .Augsta darba intensit?te  ir  viennoz?m?ga
ar darba dienas pagarin?jumu.
T?tad ,jo intens?v?ks darbs ,jo vair?k var veikt laika vien?b? .
Darba ra??gums r?da ,k?s produkcijas  daudzums  tiek  sara?ots  vien?  laika
vien?b? .
Te svar?ga loma ir zin?tnes un tehniskas progresam .
Zin?tniski tehnisk?  revol?cija  rad?jusi  darba  rakstura  izmai?as  .darbs
k?uvis  kvalific?t?ks  ,palielin?jies  laiks  ,kas   tiek   pat?r?ts   kadru
sagatavo?anai ,jo cilv?kam j?str?d? ar komplic?t?m  ma??n?m  un  meh?nismiem
;darbiniekiem j?saprot  tehnolo?isk?  procesa  b?t?ba  ,j?prot  r?koties  ar
d?rg?m  ,sare???t?m  iek?rt?m  ,izr?d?t  iniciat?vu  .T?d??  arvien  liel?ka
noz?me ir str?d?jo?o izgl?to?anai ,un tam tiek pat?r?ts arvien vair?k  laika
.Ar? Latvij? p?d?jos  gados  progres?v?kajos  uz??mumos  lieli  l?dzek?i  un
daudz  laika  tiek  ieguld?ts  str?d?jo?o  izgl?t?bas  un  zin??anu   l?me?a
paaugstin??ana.
3.2.Darba algas “nacion?las at??ir?bas” .
Darba algai piem?t ar? nacion?las at??ir?bas .Tas it saist?ts ar  attiec?g?s
valsts  tradicion?lo  dz?ves  l?meni  .??s   at??ir?bas   ir   atkar?gs   no
klimatiskajiem  apst?k?iem   ,no   algoto   darbinieku   k?rtas   veido?an?s
nosac?jumiem  ,jo  kult?ras  l?me?a  ,no  nacion?l?m   un   pat   reli?isk?m
trad?cij?m .
V?sturisk?s att?st?bas at??ir?bas noteica ar? to ,ka pirms ?  pasaules  kara
Latvij? Latgales str?dnieki parasti sa??ma zem?ku atalgojumu  nek?  Kurzemes
un  Vidzemes  str?dnieki  ,ta?u  v?l  maz?k  maks?ja  polu   un   lietuvie?u
viesstr?dniekiem .
Ar ?o faktu b?s j?r??in?s  tiem  ,kuri  v?las  doties  piepeln?ties  ?rzem?s
.Daudz?s valst?s vi?iem b?s j?sastopas ar  sl?ptu  nacion?lo  diskrimin?ciju
,par vienu un to pa?u darbu sa?emot vair?kas reizes maz?ku  atalgojumu  nek?
pamatn?cijas iedz?vot?ji .
Diem??l t? ir realit?te ,kuru latvie?i var p?rbaud?t  ,piem?ram  ,V?cij?  un
Norv??ij? .
3.3.Darba algas formas.
Darba dev?js ,sl?dzot l?gumu ar darba ??m?ju ,parasti nosaka ar?  atalgojumu
.b?tiska noz?me ir darba algas formai .
Laika darba alga dod iesp?ju atbilsto?i nostr?d?tajam stundu  skaita  atalgo
tos ,kas str?d? nepilnu darba dienu ,papildus (parasti p?c augst?kas  likmes
) apmaks?t virsstundas –ilg?ku darbasp?ka izmanto?anu ,nek? to paredz  darba
dienas garumu tiesisk? regul??anu .
Gabaldarba  alga  maks?  p?r  noteikta  skaita  darba   oper?ciju   veik?anu
,izstr?d?jumu izgatavo?anu utt. Lai var?tu ?stenot ??das  algas  uzskati  un
izmaksu  ,nepiecie?ams  vien?bas  izcenojums  .Vajadz?ga  darba   detaliz?ta
norm??ana .
Uzskata ,ka gabaldarba alga  veicina  augstu  darba  intensit?ti  ,nodro?ina
darba  ??m?ja  pa?kontroli  p?r  darba  ritmu  ,izskau?  nepamatotus   darba
kav?jumus .prakse liecina ,ka att?st?t?s  br?va  tirgus  ekonomikas  valst?s
domin? laika darba alga ,jo:
-pla?i tiek lietota t?da tehnika  un  tehnolo?ija  ,kas  ?auj  lietot  tikai
darba algu (tehnolo?isko procesu norise nav tik ?tri un vienk?r?i  izmain?ma
).
-parasti konveijeru str?d? ar noteiktu ritmu ,un  gabaldarba  samaksai  ?eit
nav j?gas .
-arvien  liel?ks  k??st  da??du  autom?tu  apkalpot?ju  skaits  ,kuru  darba
norm??ana un uzskaite ir p?r?k d?rga un neattaisnojas .
-ja lieto gabaldarba samaksu ,bie?i nepiecie?ama d?rga un izv?rsta  uzskaite
par daudz?m darba oper?cij?m.
-laika  darba  uzskaite  ir  daudz  vienk?r??ka  un  l?t?ka  par  gabaldarba
uzskaiti .
Akorddarba algu parasti lieto tad ,kad str?d?jo?o grupai noteikt?  laik?  ar
sava darba veikumu ir j?nodro?ina paredz?tais gala rezult?ts  .darba  l?gum?
tiek noteikta kop?ja darba alga par darba  rezult?tu  ,iev?rojot  kvalit?tes
krit?rijus  .Akorddarba  algu  lieto  celtniec?b?  ;t?s   paveids   ir   ari
zin?tnieku atalgojums saska?? ar m?r?a finans?jumu  konkr?tam  p?t?jumam  ar
stingri  noteiktu  gala  rezult?tu  .Premi?la  darba  algas   sist?ma   .Gan
gabaldarba algu ,gan laika darba algu  var  papildin?t  ar  pr?miju  sist?mu
.pr?miju  lielumu  regul?  noteikti  r?d?t?ji  .Piem?ram  ,gabaldarba  algai
pr?mijas lielumu nosaka atkar?ba no izstr?des normas  p?rsnieg?anas  pak?pes
,ja ir iev?rotas kvalit?tes  pras?bas  .Pr?mijas  var  tikt  paredz?tas  par
bezav?riju  darbu  ,par  profesiju   savieno?anu   ,par   kvalit?ti   u.tml.
Str?d?jo?o  darba  alga  var  tikt  papildin?ta  ar  piemaks?m  atkar?b?  no
uz??muma g?t?s pe??as m?nes? ,ceturksn? ,gad?.
Nomin?l?  darba  alga  ir  p?c  tarifiem  ,likm?m  un  saska??  ar  l?gumiem
apr??in?t? darba alga pirms  da??du  atskait?jumu  izdar??ana  .darba  algas
sa??m?ji to bie?i d?v? par darba algu uz “pap?ra” .?o lielumu sauc  ar?  par
bruto algu .Tai ir liela praktiska noz?me :t? ir ra?o?anas izmaksu  elements
,b?ze attiec?go nodok?u apr??iniem .Ar? pensiju apr??inos bie?i  izmanto  ?o
algu “uz pap?ra” .
Nomin?la darba alga ,ko apr??ina konkr?tam darba  ??m?jam  ,ir  atkar?ga  no
vair?kiem faktoriem :
-specialit?tes ;
-izgl?t?bas l?me?a ;
piepras?juma un pied?v?juma attiec?gas darba tirg? ;
nostr?d?to stundu izpildes ;darba kvalit?tes utt.
Darba ??m?ja gan vair?k interes? alga “uz rokas” .Tas ir algas  lielums  ,ko
izmaks? vai p?rskaita algas ??m?ju kont? .To sauc  ar?  par  neto  algu  .T?
naudas summa ,kas paliek p?ri no bruto algas p?c da??diem maks?jumiem .
Visvair?k darbinieku interese  re?l?  ,t.i.  ,precu  daudzums  (ra?ojumi  un
pakalpojumi) , ko var nopirkt par sa?emto darba  algu  .Re?l?s  darba  algas
lielums  ir  atkar?gs  no  neto  algas  lieluma   un   nacion?l?s   vien?bas
pirktsp?jas .Lai spriestu par dz?ves l?meni k?d? valsti ,  j?anal?ze  re?l?s
darba algas  dinamika  .tas  ?pa?i  svar?gi  ir  infl?cijas  apst?k?os  ,kad
pat?ri?a cenu pieaugums parasti apsteidz gan bruto  ,gan  neto  darba  algas
pieaugumu .Samazin?s pirktsp?ja un ari re?l? darba alga .
Darba algas diferenci?cijas diapazons ir ?oti pla?s .
Latvij? tiek noteikta minim?la darba alga –Ls 50 m?nes? (saska?a  ar  LR  MK
noteikumiem Nr. 439) un minim?l? stundas tarifu likme –Ls 0,296 .Tas  noz?me
ka darba alga nevar b?t maz?k min darba algas l?me?a .
|Gads          |Tautsaimniec?b|Pat?ri?a cenu|Tautsaimniec?b|
|              |? nodarbin?to |indekss      |? nodarbin?to |
|              |vid?j? neto   |             |re?l? darba   |
|              |darba samaksa |             |samaksa       |
|1995          |147           |136          |108           |
|1996          |121           |125          |97            |
|1997          |107           |118          |91            |
|1998          |112           |108          |104           |
|              |110           |105          |105           |
|1999          |              |             |              |



   10.zim.Tautsaimniec?b? nodarbin?to re?l?s samaksas dinamika Latvij?
                                    ( procentos pret iepriek??jo gadu)
3.4.Darba algas noteik?ana.
Vispirms atbilsto?i  algu  likm?m  un  tarifik?cijai  darbiniekiem  apr??ina
m?nes? nopeln?to naudu ( bruto darba alga) .
No ??s summas vispirms apr??ina ar ien?kumu nodokli apliekamo  naudas  summu
.To dara ??di:
                      Soci?las                 Ar nodokli          Ls  10,50
par katru         Ar ien?kuma
 Bruto alga - apdro?in??anas  -  neapliekama    -   apg?d?jamo  nepiln-    =
nodokli aplie-
                       iemaksas-9%         summa(Ls  21)     gad?go    b?rnu
            kam? summa

Ien?kumu no  kura  j?apr??ina  ien?kuma  nodoklis  noapa?o  .no  ??s  summas
apr??ina ien?kuma nodokli –25% .T?l?k seko ‘t?ras’ darba algas  apr??in??ana
:
                                                 Soci?las
Bruto alga  -  Ien?kuma  - apdro?in??anas  =   Neto darba
                        nodoklis            iemaksas                alga

T?d? veida tiek apr??in?ta darba alga str?dniekam ,kur? str?d?  p?c  nodok?u
gr?matas .Bet ja str?dniekam ir nodok?u  karte  ,tad  darba  algas  apr??ins
tiek ?stenots ??d? veid?

                                Soci?l?s                        Ar  ien?kuma
nodokli
 Bruto alga   -   apdro?in??anas        =       apliekama summa


3.5.Algu un nodarbin?t?bas probl?ma .
Izr?d?s , ka apl?kot?s izmai?as nodarbin?t?bas ( vai bezdarba  )  l?meni  un
algu l?meni ir sam?r? gr?ti saska?ot ar  konkurences  pamatmodeli  .  Ja  ?o
modeli lietotu  ar?  darbasp?ka  tirg?  ,  k?  to  dar?ja  klasisk?s  skolas
p?rst?vji , teiktu , ka , samazinoties darbasp?ka piepras?jumam  (  piem?ram
, recesijas laik? ) , samazin?sies ar? re?l? darba alga  .  To  ilustr?  11.
z?m?jums .

   Alga
   ( W )
                                                                  Darbasp?ka
pied?v?juma l?kne

                W0

                            Darbasp?ka piepras?juma l?kne
                W0


                                                              Nodarbin?t?bas
l?menis (L)
11. z?m?jums .Darbasp?ka piepras?juma un re?l?s darba algas izmai?as .
Piepras?juma l?knei virzoties pa kreisi , galarezult?t? samazin?s  ar?  alga
. Ja darbasp?ka pied?v?jumu  b?tiski  neietekm?  algu  izmai?as  (neelast?gs
pied?v?jums) , k? to r?da pied?v?juma l?knes  sl?pums  ,  algu  samazin?jums
var b?t iev?rojams .
Ta?u neliekas , ka t?s var?tu b?t ar?  re?laj?  dz?v?  .  Tas  par?da  ,  ka
izmai?as bezdarba l?men? gandr?z neietekm? re?lo darba algu . Bija  ar?  tas
, ka re?l?s algas pat palielin?j?s , neskatoties uz lielo bezdarbu  .  ??d?m
algu izmai??m ar sv?rst?gu nodarbin?t?bas  l?meni  ,  var  b?t  tr?s  da??di
izskaidrojumu .
Pirmk?rt  –  darbasp?ka  pied?v?juma  l?kne  ir   gandr?z   horizont?la   un
darbasp?ka  piepras?juma  l?kne  ir  main?jusies  t?  ,  k?  att?lots  12.a.
z?m?jum? . Ja piepras?jums samazin?s , tad nodarbin?t?bas l?menis  main?s  ,
re?lajai algai gandr?z nemain?tie  .  ?aj?  gad?jum?  nodarbin?t?bas  l?me?a
samazin??an?s neizjauc nodarbin?t?bas l?dz- svaru atbilsto?i  defin?cijai  ,
jo  tirgus  piepras?jumu  un  pied?v?jumu  atkal  l?dzsvaro   Tirgus   virza
darbasp?ka pied?v?jumu pa pied?v?juma l?kni l?dz jaunajam l?dzsvara  punktam
.  Gandr?z  visi  ekonomisti  noraida  ?o  izskaidrojumu  ,  jo   ir   daudz
pier?d?jumu , ka darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir  relat?vi  maz  elast?ga  ,
nevis gandr?z horizont?la
Otrs iesp?jamais izskaidrojums ir – p?rvirz?s darbasp?ka  pied?v?juma  l?kne
, kas kompens? darbasp?ka piepras?juma  l?knes  izmai?as  k?  att?los  12.b.
z?m?jum? . L?dz ar to , mainoties gan piepras?juma , gan pied?v?juma  l?kn?m
, main?s ar? nodarbin?t?ba , bet gandr?z nemain?s re?l? alga . Tirgus  atkal
noved  nodarbin?t?bu  l?dzsvara  punkt?  un  ,  atbilsto?i   defin?cijai   ,
nodarbin?t?bas l?dzsvars netiek izjaukts.
Saska?a ar ?o viedokli ,  nodarbin?t?bas  sa?aurin??anas  Liel?s  depresijas
laik? noteica darbasp?ka pied?v?juma samazin??an?s ,  jeb  v?lme  p?c  br?va
laika . K? jau ir noskaidrots  ,  taj?  laik?  notika  iev?rojamas  izmai?as
darbasp?ka  pied?v?jum?  .  Ta?u  liel?k?  da??  no  ekonomistiem  nesaskata
pietiekamus pier?d?jumus tam , ka ,  iest?joties  recesijai  vai  ekonomikai
s?kot atvese?oties , darbasp?ka pied?v?juma l?kne daudz main?tos ,nemaz  jau
nerun?jot par apjomu , k?d? tas nepiecie?ams  atbilsto?i  12.b  z?m?jumam  .
T?pat  ekonomisti  neredz  iemeslus  tam   ,   k?p?c   izmai?as   darbasp?ka
piepras?juma l?kn? b?tu j?kompens? ar pied?v?juma l?knes izmai??m .
Tre?ais izskaidrojums , kam piekr?t liel?k? da?u  ekonomistu  –ir  notiku?as
izmai?as   darbasp?ka   piepras?juma   l?kn?   bez   l?dzv?rt?g?m   izmai??m
pied?v?juma l?kn? un bez atbilsto??m izmai??m darba alg?s . ?? situ?cija  ir
att?lota 12.c z?m?jum? . Darbasp?ka  tirgus  paliek  nel?dzsvarots  ar  algu
l?meni W0 , darbasp?ka daudzums , ko str?dnieki b?tu  ar  mieru  pied?v?t  ,
paliek l?men? L0 , bet t? k? ir  main?jies  darbasp?ka  piepras?jums  ,  tad
nodarbin?to str?dnieku skaits ar algu W0 ir  samazin?jies  no  L0  uz  L1  .
Starp?ba L0 - L1  ir bezdarba l?menis . ?ie argumenti ir sp?k? ar? tad ,  ja
nelielas izmai?as notiek ar darbasp?ka pied?v?juma l?kni un  nedaudz  main?s
ar? alga . ??s algas izmai?as ir p?r?k mazas ,  lai  sabalans?tu  darbasp?ka
pied?v?jumu ar piepras?jumu .


        Alga                                     Darbasp?ka      pied?v?juma
           Alga                                Darbasp?ka        pied?v?juma


                (W)                                                   l?knes
                              (W)                                     l?knes



                              S1

                                                                  Darbasp?ka
piepras?juma
           S0
                                                                          W1
l?kne


                                                                          W0

                                                                          W0

       Darbasp?ka

D0
               piepras?juma
                                                                          D1

               l?knes


     D1            D0

                 (     a)                                 L1              L0
Nodarbin?t?bas                                 (b)                        L1
L0   Nodarbin?t?bas

l?menis                                                                  (L)
              l?menis (L)



         Alga                                    Darbasp?ka      pied?v?juma


                 (W)                                                  l?knes



Darbasp?ka                                                      piepras?juma

                                                                          W0
                                                                       l?kne



                                                                          D1
D0

Bezdarbs



                (     c)                                 L1               L0
                           Nodarbin?t?bas             l?menis            (L)

               12.z?m.K?d??   algas   nesamazin?s,   mainoties    darbasp?ka
piepras?jumam.



4.Arodbiedr?b?s.
Viens no iemesliem, k?d?? algas  nesamazin?s,  palielinoties  bezdarbam,  ir
eso?ie l?gumi un ierobe?ojumi, kas nepie?auj  iev?rojamas  izmai?as.  B?t?b?
past?v apak??jais algu slieksnis l?dz?gi k? apak??jais cenu slieksnis.
4.1. Arodbiedr?bu j?dziens.
Saska?? ar deklar?ciju par Latvijas Republikas  neatkar?bas  atjauno?anu  un
Latvijas  likumiem  Republikas  iedz?vot?jiem  ir  ties?bas   br?vi   veidot
arodbiedr?bas.
Latvijas republikas arodbiedr?bas ir neatkar?gas sabiedriskas  organiz?cijas
,kas pau? ,p?rst?v savu  biedru  darba  un  citas  soci?l?s  un  ekonomisk?s
ties?bas  un  intereses  saska??  ar   Latvijas   republikas   likumu   “Par
arodbiedr?b?m”  ,citiem  Latvijas  Republik?  sp?k?  eso?ajiem  likumiem  un
Latvijas Republikas arodbiedr?bu stat?tiem ,k? ar?  iev?rojot  principus  un
normas  ,kas  noteiktas  Visp?r?j?  cilv?kties?bu   deklar?cija   un   citos
starptautiskajos paktos un konvencij?s .
Pirmie pieci gadi LBAS  darb?b?  bija  svar?gi  ar  centieniem  demokratiz?t
arodbiedr?bu  darbu  ,saglab?t  vienotu  un  solid?ru  arodbiedr?bu  kust?bu
valsti .Vajadz?ja  iem?c?ties  un  nostiprin?t  jaunas  darb?bas  formas  un
metodes ,kas piem?rotas tirgus ekonomikas apst?k?iem ,lai  var?tu  efekt?v?k
aizst?v?t darbinieku –arodbiedr?bas biedru  ties?bas  un  intereses  .Ieg?t?
pieredze rad?ja ilglaic?gas darb?bas programmas izstr?d??ana.
4.2.LBAS strukt?ra un instit?cijas.
Pa?laik LBAS apvieno 29 nozaru un valsts l?me?a  profesion?l?s  arodbiedr?bu
apvien?bas   .LBAS   darbojas   ,iev?rojot   Latvijas   Republikas   likumus
,starptautisk?s  ties?bu  normas  un  t?s  3.  kongres?  pie?emtos  Stat?tus
.Atbilsto?i Stat?tiem :
Savien?bas  galvenie  darb?bas  principi  ir  dal?borganiz?ciju  l?dzties?ba
,solidarit?te  ,kop?go  intere?u  ?steno?ana  un   demokr?tiska   p?rst?v?ba
Savien?bas  instit?cijas  ,kole?i?la  vald?ba   ,atkl?tums   ,sadarb?ba   ar
sabiedriskajam organiz?cij?m un kust?b?m Latvij? un  ?rvalst?s  ,kuru  m?r?i
un darb?ba sekm? arodbiedr?bu intere?u ?steno?anu  .Savien?ba  savu  darb?bu
balsta uz dal?borganiz?ciju izzin??anu un anal?zi .



 13..z?m. LBAS strukt?ra ,instit?cijas un vad?ba.
Arodorganiz?cijas ,kas atrodas vien? administrat?vaj? teritorij?  :  saska??
ar sav?m interes?m un uz l?dzties?bas principiem veido apvien?bas  –  rajonu
un   pils?tu   arodbiedr?bu   centrus   .?ie   centri   veic    koordin?jo?u
,organizatorisku un informat?vu darb?bu ,p?rst?v arodbiedr?bas sadarb?b?  ar
attiec?go teritoriju pa?vald?b?m un darba dev?ju apvien?b?m.
LBAS augst?ka l?m?jinstit?cija ir kongress  .Kongresu  sasauc  reizi  trijos
gados ,un tas ir  ties?gs  ,ja  to  p?rst?v  ne  maz?k  k?  divas  tre?da?as
dal?borganiz?ciju un taj? piedal?s ne maz?k k? divas tre?da?as deleg?tu .
Kongresu  starplaik?  Savien?bas  augst?k?  l?m?jinstit?cija  ir  konference
.Konferenci sasauc LBAS valde p?c nepiecie?am?bas .
Konferen?u starplaik? Savien?bas augst?k? l?m?jinstit?cija ir  valde  .Valdi
izveido divu ned??u laik? p?c kongresa ,katrai dal?borganiz?cijai  dele??jot
taj? vienu p?rst?vi ar balssties?b?m .Vienlaic?gi t?s sast?v? ietilpst  LBAS
priek?s?d?t?js un vi?a vietnieks .
Valde veic ??das funkcijas :
- realiz? Savien?bas darb?bas programmu ,kongresa l?mumus ;
- ierosina jaut?jumu  par  valsts  un  saimniecisk?s  p?rvaldes  instit?ciju
l?mumu un citu  aktu  darb?bas  aptur??anu  ,ja  tie  p?rk?pj  arodbiedr?bas
biedru likum?g?s ties?bas un intereses ;
- iesniedz priek?likumus Saeimai ,valsts p?rvaldes un cit?m instit?cij?m ;
- sl?dz vieno?an?s ar valsts p?rvaldes instit?cij?m ,darba dev?ju  un  cit?m
organiz?cij?m ;
- apstiprina savien?bas gada bud?etu ;
- ?rk?rtas gad?jum? nos?ka  dal?bmaksas  atvieglojumus  vai  papildus  m?r?a
finans?jumu Savien?bai ;
- apstiprina savien?bas vad?t?ju pien?kumus un atalgojuma pamatprincipus ;
- izveido Savien?bas izpildkomiteju un nosaka t?s kompetenci ;
- izveido valdes past?v?g?s komisijas ,darba un ekspertu grupas ;
- koordin? dal?borganiz?ciju un rajonu ,pils?tu arodbiedr?bu centru  darb?bu
,apstiprina arodbiedr?bu centru nolikumus ;
- uz?em un izsl?dz dal?borganiz?cijas ;
- izskata str?dus starp dal?borganiz?cij?m un pie?em l?mumus  ,kas  saisto?i
ab?m pus?m ;
- organiz? starptautiskos  sakarus  un  sadarb?bu  ar  ?rzemju  arodbiedr?bu
centriem ;
- apstiprina Savien?bas simboliku un atrib?tiku .
4.3.LBAS darb?bas programma .
Tirgus ekonomikas apst?k?os ,kad dev?ji un darbinieki  aizvien  vair?k  tiek
pak?auti  biznesa  pasaules  ekonomisko  ,soci?lo  probl?mu   un   konfliktu
izpausmes formas .Pret? darba dev?ju  interes?m  ieg?t  maksim?lu  pe??u  ir
darbinieku intereses –stabil?kas  darbavietas  ,cilv?c?gi  darba  un  dz?ves
apst?k?i un pietiekami ien?kumi .
LBAS  sav?  programm?  ir  izvirz?jusi   ilglaic?gus   m?r?us   demokr?tisku
attiec?bu  veido?anai  un  nostiprin??anai   arodbiedr?b?s   un   sabiedr?b?
,darbinieku ties?bu papla?in??anai un vi?u ekonomisko  un  soci?lo  probl?mu
risin??anai .
Arodbiedr?bu m?r?is –piev?rst uzman?bu darbinieku  vajadz?b?m  ,pan?kt  vi?u
ien?kumu nep?rtrauktu pieaugumu ,darba ties?bu aizsarg??anu un t?du  soci?lo
nodro?in??anu ,kas garant?tu person?bas br?vu un vispus?gu att?st?bu .
Latvijas br?vo arodbiedr?bu savien?ba sav? darb?ba ir par :
-  cilv?kties?bu  iev?ro?anu  Latvij?  un  vis?  pasaul?  saska??   ar   ANO
cilv?kties?bu   deklar?ciju   un   starptautisk?s   darb?ba    organiz?cijas
konvencij?m ;
- demokr?tiskas sabiedr?bas veido?anu ar arodbiedr?bu l?dzdal?bu ;
- solidarit?ti arodbiedr?bu kust?b?
Solidarit?te ir arodbiedr?bu  kust?bas  pamats  .Sp?c?gas  arodbiedr?bas  ir
galvenais  priek?noteikums  darbinieku  soci?lo   un   ekonomisko   intere?u
aizst?v??anai  .Tikai  darbinieku   apvieno?an?s   arodbiedr?b?s   ,vispirms
uz??mumos , liel?s ra?o?anas nozares  ,starpnozaru  arodbiedr?bu  sadarb?bas
centros  pils?tu  ,rajonu  un  pagastu  l?men?  un  visbeidzot  arodbiedr?bu
savien?b? ,rada valst? priek?noteikumus darbinieku vienot?bai ,kas  var  dot
pretsparu darba dev?ju varai un aizst?v?t gan darbinieku profesion?l?s  ,gan
visp?r?j?s intereses .
- soci?li aizsarg?tu tirgus ekonomiku ;
- darbinieku ties?bu papla?in??anu un tr?spus?jo  darba  dev?ju  ,valsts  un
arodbiedr?bu partnerattiec?bu iev?ro?anu  ekonomisko  ,soci?lo  un  kult?ras
probl?mu risin??an? ;
J?nodro?ina tr?spus?jo principu iev?ro?ana to  jaut?jumu  risin??an?  ,kuros
iesaist?ti  darba  dev?ji  ,valsts  p?rvaldes  instit?cijas  un   darbinieku
arodbiedr?bas    .Arodbiedr?bas    ir    par    atkl?tu    dialogu     vis?s
konfliktsitu?cij?s ,paturot ties?bas uz streiku  k?  darbinieku  aizst?v?bas
izpausmes p?d?jo l?dzekli .
- valsts nodro?in?t?m ties?b?m uz  br?vu  izgl?t?bas  ,profesijas  un  darba
izv?li katram cilv?kam ;
Arodbiedr?bas orient?jas  sav?s  pras?b?s  –uz  darbinieku  interes?m  ieg?t
visp?r?jo un  profesion?lo  izgl?t?bu  ,kas  nodro?in?tu  tiem  ilgsto?u  un
stabilu darbasp?ka v?rt?bu .Arodbiedr?bas piepras?s nodro?in?t zin??anas  un
paaugstin?t  kvalifik?ciju  .Arodbiedr?bas  izgl?to  savus  biedrus   ,veido
vi?iem izpratni par arodbiedr?bas uzdevumiem un  lomu  sabiedr?b?  ,sagatavo
tos  savu  intere?u  un  ties?bu  aizst?v??anai  .-  piln?gu   nodarbin?t?bu
,darbinieka un vi?a ?imenes iztikai pietiekamu darba samaksas  nodro?in??anu
,taisn?gu pe??as un darbinieku ien?kumu aizsardz?bu ;
Arodbiedr?bas uzskata ,ka viena no  cilv?ka  pamatties?b?m  ir  ties?bas  uz
darbu .T?s var ?stenot tikai ar piln?gu nodarbin?t?bu .
Arodbiedr?bas c?n?s par taisn?gu darbinieku  darba  nov?rt??anu  .Darbinieku
l?dzdal?bas apm?rs  ikvien?  ekonomiskas  darb?bas  nov?rt??an?  ir  soci?l?
taisn?guma m?raukla .
Akt?vai vieno?an?s un darba kopl?gumu nosl?g?anas  politikai  j?b?t  v?rstai
uz  taisn?gu  ien?kumu  sadali  .Nacion?l?  kopprodukta  p?rdales  politikai
j?nodro?ina  no  bud?eta  finans?jamiem  darbiniekiem  l?dzv?rt?gi  ien?kumi
sal?dzin?jum? ar citiem tautsaimniec?b? nodarbin?tajiem .
-  t?du  tautsaimniec?bas  programmu  izstr?d??anu  un   ?steno?anu   ,kuras
nodro?ina piln?gu nodarbin?t?bu un pietiekamu soci?lo labkl?j?bu ;
- valsts saimniec?bas att?st?bas  veicino?u nodok?u un monet?ro politiku ;
Arodbiedr?bas atbalsta nacion?lo tautsaimniec?bas un  invest?ciju  programmu
izstr?d??anu  .??m  programm?m  j?aptver  visi   pas?kumi   ,kas   veicin?tu
ekonomikas aug?upeju un  nodro?in?tu  iedz?vot?jus  ar  darbu  visos  valsts
re?ionos .Invest?cijas j?novirza t?du  ekonomikas nozaru att?st?bai ,kas  ir
sevi??i svar?gs darbinieku nodarbin?t?bai .Invest?cij?m j?pal?dz  izl?dzin?t
dz?ves l?meni da??dos valsts re?ionos .Arodbiedr?bas ir par to  ,lai  valsts
bud?ets  kalpotu  sabiedrisko  vajadz?bu  seg?anai  ,soci?lajam  taisn?gumam
,darbavietu  rad??anai  un  to  garant??anai  .Valsts  nodok?u  un   finansu
politika j?pak?rto ?iem m?r?iem .
-dro?iem un vesel?bai nekait?giem darba apst?k?iem ;
-katra cilv?ka ties?b?m uz dz?vokli un norm?liem dz?ves apst?k?iem ;
valsts  finansi?li  garant?tu  soci?l?s  dro??bas  sist?mu  ,kas   materi?li
nodro?in?tu  darbiniekus  vecumdien?s  un  aizsarg?tu  vi?us  pret  da??diem
dr?ves riskiem :slim?b?m ,negad?jumiem un bezdarbu ;
- m?tes un b?rnu ?pa?u soci?lo aizsardz?bu ;
- vien?d?m ties?b?m vesel?bas apr?p? visiem  cilv?kiem  neatkar?gi  no  vi?u
soci?l?  un  ekonomisk?  st?vok?a  un  valsts  garant?tu  vesel?bas  apr?pes
minimumu katram ;
-   starptautisko   arodbiedr?bu   sadarb?bu   ,kas   vieno    arodbiedr?bas
solidarit?t?  un  pal?dz  ?stenot  kop?gu  darbinieku  ties?bu  un  intere?u
aizst?v?bas politiku .
LBAS aicina :
Visus   darbiniekus   pievienoties   arodbiedr?b?m   un   darboties    l?dzi
demokr?tiskas   ekonomiskas   un   sabiedrisk?s   iek?rtas   veido?an?    un
nostiprin??an?  .Biedru  skaita  palielin??ana  ir  viens  no   arodbiedr?bu
stiprin??anas galvenajiem nosac?jumiem ;
Att?st?t  sievie?u  kust?bu   arodbiedr?bas   ,veicinot   vi?u   l?dzdarb?bu
ekonomik? ,politik? un l?mumu pie?em?an? visos p?rvaldes l?me?os.
Arodbiedr?bas ?pa?i  v?r?as  pie  str?d?jo??s  jaunatnes  un  aicina  to  uz
sadarb?bu .Arodbiedr?bas atbalsta t?s centienus un v?lmes .
LBAS  darb?bas  programma  ?stenojamam  demokr?tisk?m  metod?m   :l?dzdal?bu
likumdo?anas aktu veido?ana  ,vieno?anas  un  darba  kopl?gumu  sl?g?anu  ar
darba dev?ju  organiz?cij?m  un  darba  dev?jiem  ,darba  tr?spus?j?s  darba
dev?ju ,valsts un arodbiedr?bu padom?s  ,k?  ar?  izgl?tojot  savus  biedrus
,koordin?jot   dal?borganiz?ciju   darb?bu   un   nostiprinot   solidarit?ti
arodkust?b? .
4.4.Arodbiedr?bu politika tirgus ierobe?o?anas m?kstin??anai.
Da?i  p?tnieki  cen?as  pier?d?t,  ka  arodbiedr?bas-  organiz?cijas,  kuras
cen?as  maksimiz?t  noteiktu  m?r?tiec?gu  funkciju.  P?tnieku  rind?   bija
me?in?jumi novert?r no ekonometrijas pozicij?s tadas m?r?tiec?gas  funkcijas
parametrus. Ka bija teikts augst?k, arodbiedr?bas sp?le  ?oti  svar?gu  lomu
ne tikai tur, kur  ir  sakar?  ar  k?rto?anu  parrun?m  par  darba  samaksas
l?km?m, kuras ir izdev?gas vi?as biedriem, bet ar? daudz  kur  cit?r.  T?p?c
nav  br?nums,  ka  viedokli  par  to,  kas  tie?i  ir  m?r?tiec?ga  funkcija
arodbiedribas, ?oti at??iras. Neskatoties uz to, ir izplat?ts viedoklis,  ka
liel?ku  da?u  gad?jumos  arodbiedr?bas   c??as   ne   tikai   darba   algas
paaugstin??anai, privil??ij?m un pabalstiem darbiniekiem, bet  ar?  par  to,
lai  paaugstin?tu  nodarbin?t?bas  l?meni  saviem  darbiniekiem.   Rezult?t?
galven?s  tirgus   ierobe?o?anas,   kuras   ierobe?o   arodbiedr?b?s   m?r?u
sasnieg?anai, ir st?voklis un elast?ba pa  darba  piepras?juma  likmi  darba
alg?.
Lai to paskaidrotu, vajag atlikt privil??ijas un darbiniekus  pabalstus,  ka
ar? darba nosac?jumus un apskat?t 14.z?mejumu, uz  kura  ir  att?loti  divas
piepras?juma likme D0e un Doi, kuras krust?s pirmatn?ja  darba  alg?  W0  un
nodarbin?t?bas l?men?  E0.  Pie?emts,  ka  arodbiedr?ba  cen?as  paaugstin?t
darba  samaksu  saviem  darbiniekiem  l?dz  W1.  Tam  ir  nepiecie?ams,  lai
nodarbin?t?ba kr?tu l?dz punktam E1e,  bet  ja  arodbiedr?ba  sask?r?jas  ar
sam?ra elast?go piepras?juma sl?poD0e vai l?dz E1i, ja  vi?am  ir  lieta  ar
sam?ra   neelast?go   piepras?juma   likmi   D0i.   Pie   p?r?jam   vien?dam
nosac?jumiem, jo vair?k ir elast?ga darba piepras?juma likme, jo vair?k  b?s
nodarbin?t?bas  sa?sin??ana,  kura  ir  saist?ta  ar  jebk?du  darba   algas
paaugstin??anu.
Pie?emts tagad, ka piepras?juma sl?pa D0i  novietojas  l?dz  D1i,  bet  taj?
laik? ies p?rrunas, kas, varb?t, ir atspogu?o??na  uz   augo?a  piepras?juma
uz gal?jo produkti. Ja arodbiedr?ba pan?ca, ka darba  alga  vi?as  locek?iem
paaugstin?tos l?dz W1, tad dot?ja gad?jum? nodarbin?to  skaits  nesamazin?s.
S?k?s dotaja paaugstin??? darba algas ir  tikai  pal?nin?jums  auguma  tempi
l?dz E2i l?menim nevis E3i. Ar  citiem  v?rdiem,  pie  par?jiem  nemain?giem
nosac?jumiem, jo atr?k darba  piepras?juma  sl?pa  kust?s  uz  ?r?jo  (  vai
iek??jo) grafika pusi, jo maz?k( vai vair?k) b?s nodarbinat?bas  sa?sin???na
vai saisin??ana aug?anas nodarbin?t?bas tempus jebk?da  dot?ja  darba  algas
paaugstin??anas d??. T?da veida, arodbiedr?bas iesp?ja materi?li  nodro?in?t
saviem locek?iem vair?k liel?ku darba  algu  ?tri  att?stitajos  nozar?s  ar
neelast?go darba piepras?juma sl?po. Un otr?di,  arodbiedr?bas  b?s  vaj?kas
tajos sektorus, kur pipras?juma elast?bu darba alg? b?s ?oti augsta  un  kur
darba piepras?juma sl?pa kustas uz grafika iek??jo pusi.
darba
alga
        W1



        W0
                                                                         D0i
D0e
                                                                       D1i
             0                    E1e      E1i     E0         E2i        E3i

  14z?m.Piepras?juma izaugsm?s ietikmi.
  Daudzi  arodbiedr?bas  darb?b?s  ir  taisni  m??in?jumi   p?rkapt   tirgus
ierpbe?o??nu,  kura   tikai   trauc?vi?iem,   :vai   nu   palielin?t   darba
piepras?jumu  uz  arobiedr?b?s  locek?iem,  vai  nu  samazin?t  darba  algas
piepras?juma  elast?bu  uz  vi?u  pakalpojumiem.  Sader?gi  ar  l?kumu   par
parva??go piepras?jumu, darba algas  piepras?juma  elast?ba  raksturojas  ar
trim  nozim?g?m  raksturojumiem:  cenas  piepras?juma  elast?bu  uz   gal?jo
produkti, ar arodbiedr?bu locek?us aizvieto?anas  pak?pi,  un  pak?pi,  kur?
pied?v?jums citu resursu ir atkar?gs no tas cen?m.  Pie  par?jiem  vien?diem
nosac?jumiem , ja cenas piedav?juma elast?ba uz gal?jo produkti ir z?ma,  ja
ir gr?ti aizt?vet arodbiedr?bas locek?us darbu ar citiem  resursiem,  un  ja
citus resursus  pied?v?jums  sam?ra  v?ji  rea??  uz  vi?u  cen?m,  tad  par
rezult?tu b?s maz?k elast?gs piepras?jums uz arodbied?bu locek?us darbu.
Darba pied?v?juma elast?ba  pa  darba  algai   ilgtermi??  izaug.  ?stermi??
period? uz pre?u tirg? var eksist?t tikai norobe?ota konkurence no  ?rvalstu
firm?s pus?m. Ilgtermi??, ka amerik??u automobi?u ra?ot?ji noskajdroju?i 70-
to un 80-to gadu  beig?s,  ?rvalstu  konkurence  var  pieaugt,  un  ar  vi?u
pieaugs  ar?  uz  izlaistas  produkcijas  piepras?juma  elast?ba.  ?slaic?g?
period? var atst?t nemain?go tehnolo?iju, bet ilgtermi?? var  izv?st  jaunas
tehnolo?ijas, pie  kur?m  ir  izmantots  maz?k  darba  sp?ka.  Un,  beidzot,
?slaic?g? period? pied?v?jums alternat?vie  resursi  var  b?t  fiks?ts,  bet
taj? laik? ilgtermi?a tie rea??s vair?k uz  cenu  izmai??m  migr?cijas  d??,
darbiniekus apmac?bas  d??,  kuras  nav  ik?auti  arodbiedr?b?,  vai  jaunas
iekart?s izmanto??na. Rezult?t?  tirgus  ierobe?o??na,  ar  kur?m  iegr?st?s
arodbiedr?bas, b?s  j?tig?ki  ilgtermi??  perid?,  nek?  ?stermi??.  Liel?ka
darba algas paaugsin???na, kuru arodbiedr?bas  cen??s  sasniegt  t?g?d,  v?d
pie   nodarbin?t?bas  lieliem  zaud?jumiem  n?kotn?.  T?di  ierobe?ojumi  ir
galvenais iem?sls ta,ka ekonomiska ieg?ve, kur? nodro?in? saviem  locek?iem,
kuras ?sten?b? ir ?oti necil?s.
4.5.Arodbiedr?bu iedarb?ba uz darba algu.
Ne  vienu  reizi  daudz?s  darbos  bija  m??in?jumi  nov?rt?t   arodbiedr?bu
iedarb?bu, kuras locek?i ir valsts darbinieki, kuru  vi?i  izdara  darba  uz
algas l?meni savus locek?us sam?ra ar darba algu  citus  kategorijas,  kurus
neaptver arodbiedr?bas. ?ajos  p?t?jumos  ir  ieg?ti  rezult?ti,  pa  kuriem
arodbiedr?bai valsts sektor?, sprie?ot par  visu,  ir  maz?ka  iedarb?ba  uz
darba algu savus locek?us, nekas arodbiedr?bas priv?t? sektor?.
Viens no iemesliem, ir t?ds, ka ties?bas uz streiku darbiniekiem ir mazs.
Otrais iemesls ir tur, ka darba alga- tas nav piln?gs apbalvojums.
Eksist?  papildo?ie  faktori,  kuras  var  piev?st   pie   lielas   ietekm?s
arodbiedr?bu valsts sektor?.
Ja izdevumi pieaugo?as darba algas vajag atdot  nekav?joties,  tad  izdevumi
pabalstiem   un   atvieglojumiem   darbiniekiem   paliek   daudzas    reizes
nepaz?stamas regul??an?s moment?, bet atl?dzin?s  n?kotn?.  Piem?ram,  re?ls
maks?jums piekrist??anai izmaks?t 100% izdevumus uz vesel?bas  apdro?in?jumu
ir atkar?gs no n?kotnes izaugsmes apdro?in?juma likmes.
Pa ?iem diviem iemesliem, ?aj? gad?jum?, var cer?t, ka arodbiedr?bu  ietekm?
uz pabalstiem un apalvojumiem b?s  liel?ks,  nek?  tas  iedarb?ba  uz  darba
algu.



Nobeigums.
Ekonomikas att?st?bas ritenis grie?as sekm?gi, ja ir  labas  uz??m?jdarb?bas
sp?jas.  Par  vienu   no   galvenaj?m   att?st?bas   priek?roc?b?m   Latvij?
aizvad?tajos  gados  tika   uzskat?ts   kvalific?tais   un   sam?r?   l?tais
darbasp?ks. P?d?j? laik? ??das runas dzirdamas arvien ret?k. Septembr?  92.1
t?kstotis cilv?ku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no ekonomiski  akt?vo
iedz?vot?ju skaita. 51.2 procenti no  visiem  re?istr?tajiem  bezdarbniekiem
ir bez profesion?l?s izgl?t?bas – vi?i ieguvu?i  vai  nu  visp?r?jo  vid?jo,
pamata vai v?l zem?ku izgl?t?bu. Lai ar? zem?ka par pamatizgl?t?bu  pagaid?m
ir diviem procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismaz?k ir  cilv?ku
ar augst?ko izgl?t?bu. T?  ka  Latvij?  ir  ?oti  stingra  korel?cija  starp
izgl?t?bas l?meni un bezdarbu, un  t?  pier?da,  ka  augst?k?  izgl?t?ba  ir
kapit?ls, kas tiek ieguld?ts m??a karjeras izveid?. Augstskola nevar  sniegt
visam m??am piln?gu dro??bu, ka b?s darbs, bet  t?  dod  iesp?ju  un  prasmi
main?ties, piel?goties, papildin?t zin??anas.
Dr?z Latvij? nevar?sim run?t ne par kvalific?tu,  ne  ar?  l?tu  darbasp?ku.
N?kotn? darba dev?jam darbinieka algo?ana un apm?c?ba izmaks?s ?oti d?rgi.
P?t?jumi r?da, ka nodarbin?t?bas probl?ma ir ?pa?i izteikta  jaun?ko  vecuma
grupu iedz?vot?ju vid?, kuriem iek?au?an?s  darba  tirg?  ir  ?oti  aktu?la.
Person?m ar augst?ko izgl?t?bas l?meni ?ai zi??  ir  liel?ki  pan?kumi  nek?
person?m, kur?m  ir  zem?ks  izgl?t?bas  l?menis.  Pa?reiz  jaunas  meitenes
vair?k cie? no nemain?ga darba tirgus nek?  jauni  v?rie?i,  kas  varb?t  ir
viens no iemesliem, k?p?c daudzas meitenes jaun?kaj?s vecuma grup?s  turpina
apg?t izgl?t?bu.  Nodarbin?t?bas  probl?mas  saasin?s,  tuvojoties  pensijas
vecumam, un ?aj? gad?jum? v?rie?i, it ?pa?i ar zemu  izgl?t?bas  l?meni,  ir
vismaz?k aizsarg?ti.  Vairumam  v?rie?u  parasti  ir  pieredze  nemehaniz?tu
darbu veik?an?, ko vi?i ieguvu?i  padomju  pl?nveida  ekonomiskaj?  sist?m?,
pa?reiz  Latvijas  darba  tirg?  piepras?jums  p?c  ??diem   vid?ja   vecuma
v?rie?iem nav liels.
      Cilv?ki ne tikai saskaras ar probl?m?m, kas saist?tas  ar  iek?au?anos
darba tirg? un izie?anu not?,  bet  ar?  ar  sliktiem  darba  apst?k?iem  un
p?rm?r?gu slodzi darba viet?. Darba apst?k?u uzlabo?anai  b?tu  nepiecie?ams
daudz l?dzek?u, un t?p?c  pa?reiz?j?  ekonomiskaj?  situ?cij?  tas  nevar?tu
k??t par galveno priorit?ti. T?tad tuv?kaj? n?kotn? nek?di lieli  uzlabojumi
daba vides jom? nav gaid?mi.
Patlaban tr?kst inform?cijas tehnolo?iju darbinieku. B?vnieki uztraucas,  ka
nav speci?listu,  piem?ram,  t?m?t?ju.  Liel?k?  da?a  uz??m?ju  atz?st,  ka
problem?tiski ir ne tikai atrast fizisk? darba dar?t?jus –  nedz?r?jus,  bet
ar? in?enierus. Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar studentiem, ?ogad  taj?s
m?c?s vair?k nek? 100 t?ksto?i, ta?u tautsaimniec?b? tr?kst speci?listu,  no
kuriem visvair?k atkar?ga ilgtsp?j?ga valsts att?st?ba. Tiek apm?c?ts  daudz
jaunu cilv?ku, diem??l vi?i neder darbam.
Nedaudz vair?k  par  100  t?ksto?iem  studentu  pavasar?  beidza  akad?misko
m?c?bu gadu. No tiem tre?? da?a – aptuveni 35  t?ksto?i  –  tiek  sagatavoti
par valsts bud?eta l?dzek?iem. P?r?j?s divas tre?da?as  par  studij?m  maks?
pa?i. Faktiski valsts var ietekm?t, regul?t vai struktur?t  tikai  ?o  vienu
tre?da?u, kam t?  dod  savus  l?dzek?us.  Atliku??s  divas  tre?da?as  veido
tirgus. Valst? ir 13 priv?t?s augstskolas. T?s galvenok?rt ir orient?tas  uz
l?t?k?m studiju programm?m. Nevis  slikt?k?m,  bet  l?t?k?m,  turkl?t  t?d?m
specialit?t?m, kur var ?tr?k sa?emt labu  algu.  T?s  p?rsvar?  ir  soci?l?s
zin?tnes:  ekonomisti,  gr?matve?i,  finansisti,   uz??m?ji   un   tieslietu
speci?listi.
Mazpils?t?s, laukos un R?g? ir  at??ir?gs  darba  tirgus.  Mazpils?tu  darba
tirgus  ir  j?tami  mobil?ks,  tur   jau?amas   kvalifik?cijas   uzlabo?an?s
tendences.
Darba tirg? sievietes ir akt?v?kas. Par to liecina  sievie?u  klubi  daudzos
pagastos, diem??l v?rie?iem t?du apvien?bu  nav.  ?ie  klubi  n?k  klaj?  ne
tikai ar soci?l?s ekonomikas, bet ar? uz??m?jdarb?bas idej?m.
“M?s, uz??m?ji, uzskat?m, ka god?gi maks?jam valstij nodok?us, un  par  tiem
v?lamies  sa?emt  labi  sagatavotus  speci?listus,  kuru  str?d?tprasme   un
ieg?t?s zin??anas b?tu pietiekamas,  lai,  atn?kot  pie  mums,  vi?i  var?tu
uzs?kt darbu.”
Darba ir maz pat triju Baltijas valstu m?rog? sal?dzin?jum?  ar  Eiropu.  Ir
ierobe?ots  skaits  cilv?ku,  kas  var  darboties  inform?cijas  tehnolo?iju
nozar?.
“Ja gribam ?os d?rgos speci?listus, ir j?sadarbojas vis?m  pus?m.  Piem?ram,
Augst?k?s izgl?t?bas padome  ?aj?  m?c?bu  gad?  samazin?ja  studiju  vietas
skolot?jiem un soci?laj?s  zin?tn?s  un  atdeva  inform?cijas  tehnolo?ij?m.
Norm?li b?tu, ka valsts dotu papildu vietas.”
T?p?c valstij vajadz?tu daudzveid?g?k  un  intens?v?k  atbalst?t  studentus,
pie??ir vair?k finansu l?dzek?us augstskol?m, lai  studenti  neb?tu  spiesti
tik  daudz  naudas  izdod  par  m?c?bu  maks?m  utt.  T?d?  gad?jum?  var?tu
izgl?t?bu ieg?t daudz vair?k  studentu,  ja  pa?laik  viens  no  galvenajiem
aspektiem k?d?? tie studenti  kuri  var?tu  stud?t,  bet  nestud?  ir  tie?i
finansi?lais  aspekts.  T?  rezult?t?,  iesp?jams,  uzlabotos  darba  tirgus
Latvij?. Varb?t tas neuzlabotos ?oti strauji, ta?u es ceru un man ir  pamats
cer?b?m ticu, ka ar laiku tas notiktu.  Rastos  vair?k  speci?listu  da??d?s
nozares.  Viss  darba  tirgus  m?sdien?s  ir  atkar?gs  no   izgl?t?bas   un
studentiem, jo stud?t gribo?o un jauno speci?listu, kuri ir  tikai  ieguvu?i
augst?ko izgl?t?bu ir ?oti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts savu  sapni
piepild?t.
Lai veidotu akt?vu nodarbin?t?bas politiku, j?p?ta, p?c  k?diem  scen?rijiem
var?tu att?st?sies darbasp?ka tirgus un no k?diem faktoriem atkar?gs,  t?p?c
vajag balsoties  uz  labas  prakses  piem?riem,  j?pilnveido  nodarbin?t?bas
politikas instrumenti.



Bibliogr?fiskais saraksts.
1.P?rskats par tautas att?st?bu. -R., 1998.
2.Ðîíàëüä Äæ. Ýðåíáåðã, Ðîáåðò  Ñ.  Ñìèò.  Ñîâðåìåííàÿ  ýêîíîìèêà  òðóäà  ,-
èçäàòåëüñòâî Ìîñêîâñêîãî óíèâåðñèòåòà,- 1996.
3.D?. E. Stiglics, D?. Drifils. Makroekonomika,- LU,- 1993.
4.latvijas statistikas gadagr?mata 2001,- R., -2001
5.Zaiga Matule. Nodarbin?t?ba  un  bezdarbs  Latgal?  1998-1999.-  R?zekne,-
1999.
6.M?s- br?vo arodbiedr?bu savien?ba.- 1998
7.C?ce  A.  Darbatirgus  un  bezdarbs  p?csoci?lisma  Latvij?.-Latvijas   ZA
V?stis.- 1995.-Nr.7/8.
8.Kr?zm?tra  M.,  Riv?a  B.   Darbasp?ka   tirgus   un   bezdarbs   Latvij?:
ietekm?jo?ie faktori un sekas.-Latvijas ZA V?stis.-1996.
9.Skaidrojo?? v?rdn?ca.- RTU,- 1994.
10. . Ñòåíëè Ë. Áðþ, Ýêîíîìèêñ.- Ì.:1993.
11. Ýêîíîìèêà è áèçíåñ/Ïîä ðåä. Â.Ä. Êàìàåâà. - Ì.:1993.
12.E. Kassalis “Makroekonomika”/1995/ Latvijas Universit?te
13.Georgs  L?bermanis.  Makroekonomika:  teorija  un   Latvijas   att?st?bas
probl?mas-  Kamene,- 1998
14.Centr?l?s statistikas p?rvalde. Ekonomisk? un soci?l? att?st?ba,- 1998



-----------------------
              Arodbiedr?ba     biedrs

LBAS
Rev?zijas
komisija

          LBAS
       kongress

LBAS birojs

                  Valde
            ( 31 loceklis)

       Izpildkomiteja
          (9 locek?i)

LBAS priek?s?d?t?js

LBAS priek?s?d?t?ja vietnieks

          Arodbiedr?bu arodorganiz?cijas

LBAS konference

LBAS dal?borganiz?cijas

Republik?nisk?s nozaru arod- biedr?bas un profesion?las arodapvien?bas

23 rajonu un pils?tu arodbiedr?bu centri