Lоzings

Saturs


IEVADS      4


1.L?zinga b?t?ba 5


2.L?zinga veidi  7

  2.1.Finansu l?zings  7
  2.2.Operat?vais l?zings    8

3.Latvij? pieejamie l?zinga veidi 9

  3.1.Auto l?zings priv?tperson?m  9
  3.2.EGO nomaksas l?zings priv?tperson?m     9
  3.3.EGO nomaksas l?zinga karte priv?tperson?m     9
  3.4.Nekustam? ?pa?uma l?zings    10
  3.5.Auto l?zings uz??mumiem      10
  3.6.EGO nomaksas l?zings uz??mumiem   10
  3.7.Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem    11
  3.8.Iek?rtu l?zings uz??mumiem   11

4.L?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?ba  12

  4.1.L?zinga l?gums   13
  4.2.L?zinga samaksa  13

5.L?zinga priek?roc?bas un tr?kumi      14


Secin?jumi  15


Izmantot? literat?ra   16



                                   Ievads

      L?ZINGS  IR  VIENO?AN?S,  KAS  PAN?KTA   STARP   IZNOM?T?JU   (?PA?UMA
?PA?NIEKU)  UN  NOMNIEKU  (?PA?UMA  NOM?T?JU),  KAS  DOD  TIES?BAS  IZMANTOT
KONKR?TU ?PA?UMU  NOTEIKT?  LAIKA  PERIOD?  K?  ATL?DZ?BU  PAR  IEMAKS?TAJ?M
NAUDAS SUMM?M.
      Viens no l?zinga popularit?tes pieaug?anas iemesliem ir fakts,  ka  to
var izmantot k? finans?juma avotu.  Turkl?t,  izmantojot  l?zingu,  uz??mums
var nodro?in?ties pret strauj?m izmai??m tehnolo?iju jom?, l?dz ar  to  tiek
samazin?tas izmaksas, kas saist?tas ar iek?rtu noveco?anos.
      Studiju  darba  m?r?is  ir   analiz?t   l?zinga   b?t?bu   un   noz?mi
uz??m?jdarb?b?.
      Studiju darba uzdevumi ir sekojo?i:
1. Dot ieskatu l?zinga b?t?bas raksturojum?.
2. Raksturot l?zinga veidus.
3. Izv?rt?t Latvij? pieejamos l?zinga veidus.
4. Raksturot l?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?bu.
5. Izv?rt?t l?zinga priek?roc?bas un tr?kumus.
6. Dot secin?jumus par darb? izvirz?to m?r?i.



                              1.L?zinga b?t?ba

      P?C SAVAS B?T?BAS L?ZINGS VISBIE??K IR  NOMA,  NOMAS  DEV?JA  (L?ZINGA
DEV?JA)  MANTAS  IZNOM??ANA.   TA?U   NOMAS   ATTIEC?BU   ATT?ST?BAS   GAIT?
PAR?D?JU?IES  DA??DI  NOMAS  VEIDI,  KONKR?TI,  FINANSU  NOMA,  KURA   NOMAS
ATTIEC?B?S IEVIESUSI JAUNUS ELEMENTUS.
      L?zinga l?guma ?patn?ba ?odien ir  t?,  ka  tas  nedaudz  at??iras  no
parast? (viennoz?m?g?) mantas nomas (nodo?anas nom?) l?guma. Parastam  nomas
l?gumam (galvenok?rt tas skar finansu l?zinga  l?gumu)  kop?gi  ir  sekojo?i
momenti:
L?guma  objekts  ir  tikai  ilgsto?as  lieto?anas  materi?la   lieta,   kura
izmanto?anas gait? nemaina savas s?kotn?j?s ?pa??bas;
L?guma objektam  (iznom?jamai  mantai)  j?b?t  iznom?t?ja  (l?zinga  dev?ja)
?pa?umam;
Par mantas lieto?anu nomnieks (l?zinga sa??m?js) maks?  naudu,  kuras  summa
kopum? p?rsniedz  l?guma  objekta  s?kotn?jo  v?rt?bu  iznom?t?jam  (l?zinga
dev?jam), un ?? starp?ba paties?b? ar? veido ?pa?nieka ien?kumu;
Attiec?b? uz l?guma objektu puses stingri atrun? ?pa?uma ties?bu  sast?vda?u
nodo?anas k?rt?bu un pa?u maks?jumu izdar??anas k?rt?bu.
      At??ir?bas starp parast?s nomas un l?zinga (it ?pa?i finansu  l?zinga)
l?gumu ir min?to l?gumattiec?bu uzs?k?anas moment?:
Nomas l?guma gad?jum? l?guma objekts (iznom?jam? manta) jau ir nomas  dev?ja
?pa?ums, kuru vi?? pats  negatavojas  izmantot  sav?  uz??m?jdarb?b?  un  no
kuras gatavs ??irties,  to  iznom?jot  (tas  ir,  nododot  par  maksu  citas
personas lieto?an?;
Finansu l?zinga l?guma gad?jum?  l?guma  objekts  (manta,  kas  tiks  nodota
l?zing?) v?l nav nomas dev?ja ?pa?ums. Turkl?t ar l?zinga (nomas) ideju  pie
nomas dev?ja ierodas n?kamais  nomnieks.  Rezult?t?  l?zinga  dev?js  (nomas
dev?js) par savu naudu p?c  l?zinga  sa??m?ja  (nomnieka)  l?guma  ieg?d?jas
mantu, kura turpm?k k??st par l?guma objektu (l?zinga  objektu,  t.i.,  tiek
nodota nom?).
      T?tad, l?zings ir nevis vienk?r?i  noma,  bet  gan  nomas  attiec?bas,
kuras finansu l?zinga l?guma gad?jum? ir ne tik vien nomas  attiec?bas,  bet
ar? l?zinga sa??m?ja (nomnieka) darb?bas finans??anas attiec?bas uz  l?zinga
dev?ja (nomas dev?ja) vai piesaist?to personu r??ina un  kuras  rodas  starp
finansu  l?zinga  dal?bniekiem,  v?l  pirms  momenta,  kad  l?zinga   dev?js
ieg?d?jies l?zinga objektu. ?? finansu  l?zinga  l?guma  attiec?bu  ?patn?ba
?auj apgalvot, ka  l?zings  ir  kred?ts  jeb,  k?  teikts  LR  likum?  ‘’Par
kred?tiest?d?m’’,  t?  ir  ‘’kredit??ana,  kas  tiek   ?stenota   atbilst?gi
Unidroit  konvencijas  par  starptautisko  finansu  l?zingu  pamatprincipiem
(1.panta 37.punkts)’’.  Ta?u  Unidroit  ofici?lais  teksts  uzskata  finansu
l?zinga attiec?bas par nomas attiec?b?m. No ?ejienes izriet ar? m?su  pieeja
l?zingam vair?k k? nomas attiec?b?m. Turkl?t finansu l?zingu  m?s  apl?kojam
k?  finansu  attiec?bas  sakar?  ar  konkr?tas  mantas  nomu  ar   izpirkuma
ties?b?m. Apl?kojot l?zingu tikai k? kred?tu vai  k?  kred?tattiec?bas  mums
??iet ne visai pareizi, ja starptautiskaj? praks? par l?zingu  sauc  finansu
maks?jumus par mantas (l?zinga objekta) lieto?anu.
      T?d?j?di, l?zings ir nomas attiec?bas starp mantas ?pa?nieku  (l?zinga
dev?ju jeb nomas dev?ju) un personu, kura v?las  to  izmantot  sav?  biznes?
(l?zinga sa??m?ju jeb  nomnieku),  un  ??s  attiec?bas  veidojas  uz  min?t?
l?zinga l?guma abu pu?u savstarp?j? izdev?guma (pe??as g??anas) pamata.
      Ta?u   nek?d?   zi??   l?zings   neb?tu   apl?kojams   vienpus?gi   k?
kred?tattiec?bas. T?pat nav pietiekami,  apl?kojot  jaut?jumu  par  l?zingu,
aprobe?oties  ar  vienreiz?j?m  nomas  attiec?b?m.  P?c  savas   ekonomisk?s
b?t?bas l?zings ir pu?u l?gumattiec?bas sakar? ar vienas  puses  finansu  un
mantas izmanto?anu otras puses interes?s, k? ar? vieno?an?s par to, k?  otr?
puse segs pirm?s puses izdevumus un k?dus  procentus  (pirm?s  puses  pe??a)
tai maks?s.

                               2.L?zinga veidi


      L?ZINGA  PAKALPOJUMI  PAMAT?  IEDAL?MI  DIVOS  VEIDOS  –  FINANSU   UN
OPERAT?VAIS  L?ZINGS.  FINANSU  L?ZINGA  TERMI?A  BEIG?S  NOM?TAIS   OBJEKTS
AUTOM?TISKI P?RIET L?ZINGA ??M?JA ?PA?UM?. ?PA?UMTIES?BU P?REJA  VAR  NOTIKT
AR? ?TR?K, JA TIEK PRIEK?LAIC?GI SAMAKS?TA  PILNA  L?GUM?  PAREDZ?T?  SUMMA.
OPERAT?V? L?ZINGA GAD?JUM? AUTOM?TISKA ?PA?UMTIES?BU P?REJA  NAV  PAREDZ?TA,
LAI GAN L?ZINGA ??M?JAM TOM?R PAST?V IESP?JA IZPIRKT NOM?TO OBJEKTU  PAR  T?
ATLIKU?O V?RT?BU.


                             2.1.Finansu l?zings

      Var tikt  izmantots  da??du  objektu  ieg??anai.  Ra?o?anas  iek?rtas,
autotransports, datori un biroju apr?kojums ir tradicion?l?kie. Termi??,  uz
k?du objekts tiek nodots l?zing?, parasti  ir  atbilsto?s  t?  amortiz?cijas
r?d?t?jiem.  Priek?roka  tiek  dota  jaun?m  iek?rt?m  (automobi?iem  u.c.),
mor?li un fiziski novecoju?as tehnikas ieg?dei l?zinga komp?nijas  l?dzek?us
pie??ir nelabpr?t. Izv?rt?jot finansu resursu pie??ir?anu, tiek  ?emti  v?r?
vair?ki faktori. L?zinga dev?ju labv?l?bu viegl?k  ieg?t  ir  uz??mumiem  ar
att?st?bas  tendenc?m  un  progres?jo?iem  izaugsmes  r?d?t?jiem.   Uz??muma
vad?bai j?b?t prec?zai izpratnei par uz??muma finansi?lo st?vokli,  iesp?j?m
un re?liem n?kotnes pl?niem.  Svar?gi,  lai  m?ne?a  apgroz?jums  p?rsniegtu
l?zingam nepiecie?amo finansu apjomu. Uztic?bu b?s  gr?ti  ieg?t  ar?  tikko
dibin?tam uz??mumam bez  darb?bas  pieredzes  -  t?dai  var  rasties  vismaz
pusgada garum?. Ta?u kopum? l?zinga dev?ji neizvirza  dzel?ainus  krit?rijus
un nepieprasa papildu garantijas, jo l?zinga  objekts  l?dz  l?guma  termi?a
beig?m  ir  to  ?pa?ums.  T?d?j?di  uz??mumam  nav  ???r??u,  balstoties  uz
eso?ajiem akt?viem, izmantojot l?zingu, vienlaikus pretend?t,  piem?ram,  uz
bankas kred?tu.
      Finansu l?zings paver iesp?ju  uz??mumam  rast  finans?jumu  fiks?tiem
akt?viem 70-85% apm?r?. T? atbr?vojas resursi  teko?o  r??inu  apkalpo?anai,
apgroz?juma l?me?a  saglab??anai  un  uz??muma  att?st?bai.  J?piebilst,  ka
izmantot finansu l?zingu noz?m? nodro?in?ties pret  infl?ciju,  jo  veicamie
maks?jumi ir fiks?ti un naudas v?rt?bas kri?an?s tos neietekm?. Tas ir  ?oti
b?tisks  arguments  par  labu  l?zinga  izmanto?anai.  Atsevi??s   savdab?gs
finansu l?zinga  paveids  ir  t?  saucamais  atgriezeniskais  l?zings.  ?aj?
gad?jum? l?zinga objekta ?pa?nieks  s?kotn?ji  ir  l?zinga  ??m?js.  Objekts
tiek p?rdots l?zinga dev?jam, bet  p?c  tam  atpirkts,  veicot  pak?peniskus
maks?jumus.  T?d?   veid?   iesp?jams   ieg?t   re?lu   apgroz?mo   l?dzek?u
papildin?jumu. Tas ir ar? izdev?g?k, nek? ie??l?t objektu, jo ?aj?  gad?jum?
notiek ?pa?umties?bu p?reja  un  t?d?j?di  liel?kas  ir  apgroz?m?s  summas.
Finansu l?zingu pied?v? visas Latvijas l?zinga komp?nijas.

                           2.2.Operat?vais l?zings

      Operat?vais l?zings faktiski  noz?m?  ilgtermi?a  nomu.  To  visbie??k
izmanto autotransporta  un  datoru  lieto?anas  finans?jumam.  J?atz?m?,  ka
operat?v? l?zinga izmanto?ana, analo?iski finansu l?zingam, pal?dz  saglab?t
vienm?r?gu  apgroz?m?  kapit?la  pl?smu  uz??mum?  bez  krasiem   izdevumiem
nepiecie?am?s tehnikas ieg?dei. Tas  dod  iesp?ju  lietot  modernu  tehniku,
l?zinga termi?a beig?s to nomainot pret v?l modern?ku. Ja  nom?tais  objekts
lieto?anas laik? tom?r k?uvis tuvs un nav v?l??an?s no t?  ??irties,  past?v
iesp?ja izpirkt to par atliku?o  v?rt?bu.  Ir  iesp?jams  ar?  atdot  nom?to
objektu  pirms  paredz?t?  termi?a,  ja  gribas  tikt  pie  v?l  jaun?ka  un
modern?ka. Latvij? tiek pied?v?ts ar?  t?ds  operat?v?  l?zinga  paveids  k?
pilnas apkalpo?anas l?zings, kas noz?m?, ka l?zinga  l?guma  darb?bas  laik?
l?zinga dev?js g?d?  par  objekta,  ?aj?  gad?jum?  -  transporta  l?dzek?a,
ieg?di,  apdro?in??anu,  organiz?  tehnisko  apkalpo?anu  un   nepiecie?amos
remontus. Lietot? objekta turpm?kais liktenis  p?c  l?zinga  l?guma  termi?a
beig?m paliek l?zinga dev?ja kompetenc?. Iesp?jama  t?  t?l?ka  izmanto?ana,
iznom?jot citiem klientiem,  vai  cits  risin?jums.    Piem?ram,  atbilsto?a
l?guma gad?jum? starp l?zinga komp?niju un autotirgot?ju lietot?  automa??na
var non?kt atpaka? autotirgot?ja  ?pa?um?,  kas  ar  to  t?l?k  r?kojas  p?c
saviem ieskatiem. Operat?v? l?zinga l?gumi tiek  sl?gti  uz  laika  periodu,
kas ir ?s?ks par objekta piln?s amortiz?cijas  termi?u.  ??da  politika  dod
iesp?ju l?zinga dev?jam nodot to lieto?an? vair?kk?rt.
      Latvijas sabiedr?ba pagaid?m v?l nav l?dz galam izpratusi  ??da  veida
finansu  pakalpojuma  sniegt?s  iesp?jas.  Ar  operat?v?  l?zinga  pal?dz?bu
iesp?jams nodro?in?t augstu materi?l? komforta  l?meni,  past?v?gi  lietojot
jaunas vai gandr?z jaunas preces, maks?jot tikai nelielu  da?u  to  paties?s
v?rt?bas. K? jau ierasts, Rietumos ?? iesp?ja izprasta  jau  sen,  operat?v?
l?zinga l?gumu skaits tur vair?kk?rt p?rsniedz finansu l?zinga  izmanto?anas
gad?jumos.
                      3.Latvij? pieejamie l?zinga veidi


                       3.1.AUTO L?ZINGS PRIV?TPERSON?M

      Automa??nas l?zings ir pakalpojums  priv?tperson?m,  kas  dod  iesp?ju
ieg?d?ties jaunu vai lietotu automa??nu (ne vec?ku  par  10  gadiem  l?zinga
perioda beig?s) uz l?zinga noteikumiem. L?zinga atmaksas termi?? ir  l?dz  5
gadiem. L?dz ar to Auto  l?zings  ir  visvienk?r??kais  veids  k?  tikt  pie
jaunas automa??nas. Jums atliek tikai  izv?l?ties  automa??nu,  b?t  gatavam
iesniegt nepiecie?amos dokumentus  -  p?r?jais  paliek  l?zinga  sabiedr?bas
zi??.  Nepiecie?am?bas  gad?jum?,  izmantojot  savu  pieredzi  un  iesp?jas,
Latvijas L?zinga dev?ju  asoci?cijas  biedru  speci?listi  var  sniegt  Jums
konsult?ciju par automa??nas ieg?des iesp?j?m pie autod?leriem.

                   3.2.EGO nomaksas l?zings priv?tperson?m

      Ego nomaksa ir jauna iesp?ja  ieg?d?ties  preces  uzreiz  uz  nomaksu,
nevis gadiem kr?t naudu k?dam liel?kam pirkumam.  Ego  nomaksas  termi??  ir
l?dz 2 gadiem. Izv?loties  izdev?g?ko  termi?u,  ik  m?nesi  pak?peniski  ir
iesp?jams veikt nelielus maks?jumus, kas j?tami  neietekm?s  l?zinga  ??m?ja
finansi?lo st?vokli. ?o pakalpojumu ?obr?d Latvij? pied?v? Hanza L?zings.
      Lai ieg?d?tos  preces  ar  Ego  nomaksas  pal?dz?bu,  l?zinga  ??m?jam
j?dodas  uz  veikalu,   kur?   ir   Hanza   L?zinga   sadarb?bas   partneris
(tirdzniec?bas vietas ar Ego logo) un j?vaic? p?rdev?jam  par  Ego  nomaksas
iesp?j?m.  P?rdev?js   iepaz?stin?s   l?zinga   ??m?ju   ar   Ego   nomaksas
noteikumiem, pie?ems pieteikumu un izzi?u par ikm?ne?a ien?kumiem,  izskat?s
to turpat veikal? un  nosl?gs  l?gumu  pre?u  ieg?dei  uz  nomaksu,  l?zinga
??m?js veiks pirmo iemaksu (~10%). Ik m?nesi  sa?ems  m?ne?a  maks?jumu  par
izv?l?to preci.

                3.3.EGO nomaksas l?zinga karte priv?tperson?m

      EGO nomaksas karte priv?tperson?m ir  ?rta  iesp?ja  nor??in?ties  par
prec?m un pakalpojumiem uz nomaksu. Lai to izdar?tu,  nepiecie?ams  pas?t?ts
Hanza L?zinga nor??inu karti - kop?  ar  to  sa?emt  pieejamo  limitu,  kura
ietvaros var veikt da??dus pirkumus. EGO nomaksas  kartei  piem?t  gan  Visa
Classic  gan  Maestro  kartes  funkcijas,  kas  ?auj  veikt   pirkumus   ar?
?rvalst?s.
      Veicot pirkumu  ar  EGO  karti,  nav  nepiecie?ama  pirm?  iemaksa  un
fiks?tie ikm?ne?a maks?jumi j?tami neietekm?s l?zinga  ??m?ja  bud?etu.  EGO
nomaksas kartei nav ar? gada lieto?anas maksas un nepiecie?amais konts  tiek
atv?rts par br?vu. Ar EGO nomaksas  karti  var  nor??in?ties  par  sekojo??m
prec?m un pakalpojumiem:
elektropreces m?jai (televizorus, audio, video un foto tehniku u.c.);
sadz?ves tehnika(ledusskapjus, pl?tis, ve?as ma??nas u.c.);
datortehnika un t?s apr?kojums;
biroju tehnika un da??di sakaru l?dzek?i;
interjera priek?meti (m?beles, pakl?jus, apgaismo?anas ier?ces u.c.);
kam?ni, apkures sist?mas u.c.;
kancelejas preces;
sporta preces;
ce?ojumi;
medic?nas pakalpojumi;
skaistumkop?anas pakalpojumi.

                        3.4.Nekustam? ?pa?uma l?zings

      Nekustam? ?pa?uma  l?zings  priv?tperson?m  ir  pakalpojums,  kas  dod
iesp?ju ieg?d?ties nekustamo  ?pa?umu,  kura  ieg?des  vai  apsaimnieko?anas
piln?gai apmaksai nepietiek l?dzek?u. ?? l?zinga atmaksas  termi??  var  b?t
pat l?dz 20 gadiem.  Ikm?ne?a  maks?jumu  apjoms  ir  atkar?gs  no  ieg?d?t?
?pa?uma v?rt?bas, pirm?s  iemaksas  lieluma  un  klienta  izv?l?t?  atmaksas
termi?a. Turkl?t l?zinga finans?jumu ir iesp?jams sa?emt ne  tikai  dz?vok?a
vai m?jas ieg?dei, bet ar? to remontam un celtniec?bai.

                         3.5.Auto l?zings uz??mumiem

      Auto  l?zings  uz??mumiem  ir  ?trs  un  izdev?gs  veids,  lai  ieg?tu
lieto?an? uz??muma komercdarb?bai nepiecie?amo transporta l?dzekli.  L?zinga
nosac?jumi ir l?dz?gi k? vieglaj?m automa??n?m, ieskaitot  atmaksas  termi?u
l?dz 5 gadiem un iesp?jas ieg?d?ties ar?  lietotu  automa??nu,  kas  l?zinga
termi?a beig?s neb?tu vec?ka par 10 gadiem.

                     3.6.EGO nomaksas l?zings uz??mumiem

      L?dz?gi  k?  EGO  nomaksas  priv?tperson?m   gad?jum?,   EGO   nomaksa
uz??mumiem ir iesp?ja ieg?d?ties preces  uzreiz  uz  nomaksu,  nevis  gadiem
atlikt  mal?   uz??muma   finansu   l?dzek?us   k?dam   liel?kam   uz??mumam
nepiecie?amam  pirkumam.  EGO  nomaksas  noteikumi  uz??mumiem  ir   gandr?z
identiski  noteikumiem,  ar  k?diem  ?o  ?rto   pakalpojumu   var   izmantot
priv?tpersonas. EGO nomaksu uz??mumiem pied?v? Hanza L?zings.

                  3.7.Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem

      Nekustam? ?pa?uma l?zings uz??mumiem ir pakalpojums, kas  dod  iesp?ju
ieg?t finans?jumu nekustam? ?pa?uma remontam, ieg?dei vai  celtniec?bai,  ja
?o ieceru piln?gai apmaksai konkr?taj? br?d? uz??mumam  nepietiek  l?dzek?u.
?? l?zinga  maksim?lais  atmaksas  termi??  var  b?t  pat  l?dz  20  gadiem.
Ikm?ne?a maks?jumu apjoms ir atkar?gs no ?pa?uma v?rt?bas,  pirm?s  iemaksas
lieluma un klienta izv?l?t? atmaksas termi?a.

                       3.8.Iek?rtu l?zings uz??mumiem

      Industri?lais un komerctransporta l?zings ir ?trs un vienk?r?s  veids,
k? uz??mums var ieg?t lieto?an? nepiecie?amo  pamatl?dzekli.  Izmantojot  ?o
pakalpojumu, uz??mumiem ir  vienk?r??k  att?st?ties  un  veidot  sabalans?tu
naudas pl?smu.
4.L?zinga dar?jumu nosl?g?anas k?rt?ba
1. L?ZINGA ??M?JS – FIZISKA PERSONA – IESNIEDZ BANK? PILN?GI  UN  PA?ROC?GI
   AIZPILD?TU L?ZINGA ??M?JA DEKLAR?CIJU UN PIETEIKUMU  L?ZINGA  OPER?CIJAS
   VEIK?ANAI, PASES KOPIJU UN AUTOMA??NAS TEHNISK?S PASES KOPIJU.
2.  L?zinga  ??m?js  –  juridiska  persona  –  iesniedz  bank?   aizpild?tu
   iesniegumu,  re?istr?cijas  apliec?bu,  sabiedr?bas  stat?tus,   biznesa
   pl?nu, bilanci, pamatl?dzek?u at?ifr?jumu, pe??as un zaud?jumu apr??inu,
   audita p?rbaudes rezult?tus, kreditoru  un  debitoru  sarakstu,  k?  ar?
   pilnsapulces l?mumu, ar kuru konkr?tais p?rst?vis tiek pilnvarots  sl?gt
   l?zinga dar?jumu.
3. Banka 1-2 dienu laik? p?rbauda iesniegtos dokumentus, izskata un  pie?em
   l?mumu par dar?juma noteikumiem: l?zinga termi??, l?zinga  ??m?ja  pirm?
   iemaksa, procentu likme. Gad?jumos, kad klienta deklar?cij?  (juridiskai
   personai – uz??muma bilanc?) redzamas  par?da  saist?bas  vai  nestabils
   finansi?lais st?voklis, banka var l?gt  klientu  sagatavot  un  iesniegt
   papildu  dokumentus  dar?juma  nodro?in??anai,  kas  var  izpausties  k?
   galvojums vai ??la. Par galvot?ju var b?t jebkura fiziska vai  juridiska
   persona, kurai ir atbilsto?i akt?vi (kustamais vai nekustamais  ?pa?ums,
   noguld?jumi).
4. Ja dar?juma noteikumi  klientam  ir  pie?emami,  puses  nosl?dz  l?zinga
   l?gumu
5. L?guma sl?g?anas dien? tiek veikta pirm? iemaksa.
6. P?c pirm?s iemaksas veik?anas banka vienas dienas laik?  ar  automa??nas
   p?rdev?ju  sl?dz  pirkuma-p?rdevuma  l?gumu,  saska??  ar  kuru  apmaks?
   p?rdev?jam automa??nas v?rt?bu un organiz? automa??nas re?istr?ciju CSDD
   (re?istr?cijas  izdevumus  sedz  l?zinga  ??m?js)  un  nodo?anu  l?zinga
   ??m?jam ekspluat?cij? p?c pie?em?anas-nodo?anas akta parakst??anas.
7. Saska?? ar l?zinga l?guma noteikumiem klienta  pien?kums  ir  automa??nu
   pirms sa?em?anas  vald?jum?  apdro?in?t,  k?  ar?  nog?d?t  bank?  vienu
   durvju, aizdedzes atsl?gu un  signaliz?cijas  pults  komplektu,  kur  to
   uzglab?t l?dz l?guma saist?bu  piln?gai  izpildei.  Piez?me:  atsevi??os
   gad?jumos apdro?in??anas pr?mijas samaksu var  iek?aut  l?zinga  objekta
   v?rt?b? (t.i., to var kredit?t banka).
8.  Sa?emot  l?zing?  kravas  automa??nu,  tehniskaj?  pas?  tiek  izdar?ts
   atbilsto?s ieraksts, lai nepiecie?am?bas  gad?jum?  var?tu  sa?emt  TIR-
   karneti un citas licences.
      L?zinga kred?ts at??ir?ba no naudas kred?ta ir maz?k riskants.  Naudas
aizdevuma izsnieg?anai ir nepiecie?ams  kred?ta  nodro?in?jums,  garantijas,
kuru v?rt?ba p?rsniedz  sa?emt?s  naudas  summu.  Turpret?  l?zinga  kred?ts
noz?m?, ka tiek aizdots k?ds darba l?dzeklis, kas ir bankas  ?pa?ums:  t?tad
tas vienlaikus ir ar? kred?ta nodro?in?jums. Ja k?du apst?k?u  d??  uz??mums
nevar?s atdot bankai aizdevumu, bankas ?pa?um?  paliek  l?zinga  priek?mets.
T?p?c ar? l?zinga kred?ta procentu likme  tiek  noteikta  daudz  zem?ka  par
naudas aizdevuma procentu likmi. T?d?j?di l?zinga kred?ts ir ?oti  izdev?gs,
jo, pirmk?rt, tas ir l?t?ks un, otrk?rt, tas  dod  iesp?ju  dr?z?k  atjaunot
ra?o?anas iek?rtas.

                             4.1.L?zinga l?gums

      Starp l?zinga dev?ju un l?zinga ??m?ju tiek nosl?gts  l?zinga  l?gums.
L?zinga  l?gumus  var  veidot  gan  k?  pilnas,  gan  da??jas  amortiz?cijas
l?gumus.
 o Pilnas amortiz?cijas l?gumos kop?jie  l?zinga  maks?jumi,  kuri  l?zinga
   ??m?jam garant?t?s pamat?res laik? ir j?apmaks?, sedz vismaz ieg?des vai
   izgatavo?anas izdevumus, k? ar? visus blakus izdevumus.
 o Da??jas amortiz?cijas l?gumi ir l?gumi, kuros l?zinga ??m?js  garant?t?s
   pamat?res  laik?  nesedz  visas  kop?j?s  izmaksas,  k?das  ir   l?zinga
   sabiedr?bai  attiec?b?  uz  l?zinga  priek?metu,  bet  sedz  tikai  k?du
   noteiktu da?u.

                             4.2.L?zinga samaksa

      L?zinga maks?jumi sast?v no div?m da??m:
 o Maksa par l?zinga objektu;
 o L?zinga procentu maksa.
      L?zinga procenti tiek apr??in?ti p?c annuit?tes formulas, t.i.,  ?emot
v?r? iemaks?tos maks?jumus.  Piem?ram,  1995.gad?  Baltijas  Tranz?tu  Banka
pie???ra l?zingu ar  gada  likmi  24%-30%,  kas  bija  zem?ka  nek?  parast?
kred?ta procentu likme. Maks?jumi parasti tiek izdar?ti vien?d?s da??s  visa
perioda laik?. Tom?r ?o k?rt?bu p?c klienta l?guma var main?t. ?oti  svar?gi
l?zinga ??m?jam ir saska?ot l?zinga maks?jumu termi?us l?dz  l?zinga  l?guma
nosl?g?anai, jo par maks?jumu  terminu  neiev?ro?anu  parasti  tiek  maks?ta
soda nauda. P?c pu?u vieno?an?s maks?jumi  da??ji  tiek  veikti  pakalpojumu
veid?, kurus l?zinga sa??m?js sniegs bankai. T?ds nor??inu  veids  ar  banku
ir izdev?gs ab?m pus?m. P?c p?d?j?s iemaksas  ?pa?uma  ties?bas  uz  l?zinga
objektu p?riet l?zinga ??m?jam, kas tiek noform?ts ar speci?lu aktu.
                     5.L?zinga priek?roc?bas un tr?kumi

      L?ZINGA PRIEK?ROC?BAS IR ??DAS:
 o Finans?jums tikai ar sve?iem l?dzek?iem;
 o Pa?u kapit?ls netiek ilgsto?i saist?ts;
 o Likvidit?tes uzlabo?ana;
 o Nav pras?bu p?c kred?tu garantij?m;
 o Nav l?dzek?u kust?bas bilanc?, bet gan  l?zinga  atvilkuma  procenti  k?
   uz??muma izdevumi; l?dz ar to ar? ien?kuma nodok?a samazin?jums.
      Past?vot priek?nosac?jumam, ka ar  iz?r?t?s  iek?rtas  pal?dz?bu  tiks
ieg?ta  papildu  pe??a,  uz??mums  var  ar  l?zinga  sist?mas   starpniec?bu
atjaunot vai papla?in?t savu  uz??muma  tehnisko  nodro?in?jumu,  neieguldot
?eit pa?u vai aiz?emto finans?jumu. Vi?am  toties  ir  j?b?t  gatavam  veikt
regul?rus k?rt?jos ?res maks?jumus, kas ir  augsti  un  kas  iev?rojami,  uz
ilgu  laiku,  apgr?tina  uz??mumu  no  t?  likvidit?tes  un   rentabilit?tes
viedok?a. Nomas procentu  lielums  ir  atkar?gs  no  l?guma  ilguma.  Kopum?
l?zings ir labs papildin?jums  tradicion?laj?m  finans??anas  form?m.  Tom?r
katr? atsevi??? gad?jum?  ir  r?p?gi  j?izsver  finansu  pat?ri??  un  citas
l?zinga  priek?roc?bas,  lai  var?tu  atz?t,  ka   l?zings   uz??mumam   dod
visliel?k?s priek?roc?bas. L?zings var interes?t tos  uz??mumus,  kuriem  ir
v?l neizsmeltas  par?du  iesp?jas.  Pie  l?zinga  tr?kumiem  var  pieskait?t
ilgsto?as l?gumsaist?bas, papildizdevumu  ra?anos  un  zin?mu  risku.  ??dos
gad?jumos:
 o P?rdev?js (pieg?d?t?js) paaugstin?jis l?zinga objekta v?rt?bu;
 o P?rdev?js nav l?zinga objekta ?pa?nieks un vi?am nav ties?bu p?rdot;
 o P?rdev?js atsak?s pild?t savas saist?bas kvalit?tes pretenziju gad?jum?;
 o  L?zinga  objekts  ir  cietis  av?rij?,  apdro?in??anas  summa  nenosedz
   zaud?jumus, un l?zinga sa??m?jam nav naudas remonta veik?anai;
 o Krasi pasliktin?s  situ?cija  izejvielu  tirg?  un  gatav?s  produkcijas
   realiz??an?;
 o Notiek l?zinga objekta arests;
 o Notiek z?dz?ba vai boj??ana.
                                 Secin?jumi

1. L?ZINGS IR NOMAS ATTIEC?BAS STARP MANTAS ?PA?NIEKU  (L?ZINGA  DEV?JU  JEB
   NOMAS DEV?JU) UN PERSONU, KURA V?LAS TO IZMANTOT  SAV?  BIZNES?  (L?ZINGA
   SA??M?JU JEB NOMNIEKU), UN ??S  ATTIEC?BAS  VEIDOJAS  UZ  MIN?T?  L?ZINGA
   L?GUMA ABU PU?U SAVSTARP?J? IZDEV?GUMA (PE??AS G??ANAS) PAMATA.

2. L?zinga  pakalpojumus  iedala  divos  veidos  –  finansu  un  operat?vais
   l?zings.

3. Finansu  l?zinga  termi?a  beig?s  nom?tais  objekts  autom?tiski  p?riet
   l?zinga ??m?ja ?pa?um?. ?pa?umties?bu p?reja var  notikt  ar?  ?tr?k,  ja
   tiek priek?laic?gi samaks?ta pilna l?gum? paredz?t? summa.

4.  Operat?v?  l?zinga  gad?jum?  autom?tiska   ?pa?umties?bu   p?reja   nav
   paredz?ta, lai gan l?zinga ??m?jam tom?r past?v  iesp?ja  izpirkt  nom?to
   objektu par t? atliku?o v?rt?bu.

5. L?zings ir labs papildin?jums tradicion?laj?m finans??anas form?m.

6. L?zinga tr?kumi ir – ilgsto?as l?gumsaist?bas, papildizdevumu ra?an?s  un
   zin?ms risks.



                            Izmantot? literat?ra

1. BRIEDE I. BANKU FINANSU PAKALPOJUMI –  R:  BIZNESA  AUGSTSKOLA  “TUR?BA”,
   2000. – 87 LPP.
2. Kokins M. L?zings ce? materi?lo komfortu//  “Kapit?ls”  –  Nr.5.,1998.  –
   78.-80.lpp.
3. Latvij? pieejamie l?zinga veidi // http://www.llda.lv/lizings/veidi.html
4. Rur?ne M. Finansu p?rvald?ba – R?ga, 2002. – 281 lpp.
5. Zaiceva J. L?zinga b?t?ba – noma vai kred?ts?// “Latvijas  Ekonomists”  –
   Nr.9., 2000.  – 46.- 48.lpp.