ðåôåðàò Valsts investîciju programma 2002.-2004

Valsts invest?ciju programma 2002.-2004.
          Transporta un sakaru nozares strat??ija invest?ciju jom?.


SATIKSMES MINISTRIJAS P?RZI?? ESO?O NOZARU ATT?ST?BAS STRAT??IJA


1. Ievads

Latvijas ?eogr?fiskais st?voklis paver tai pla?as iesp?jas b?t  par  svar?gu
posmu tirdzniec?bas att?st?b? starp austrumiem un rietumiem. Jau  v?sturiski
tirdzniec?bai  un  ar  to  saist?tajiem  transporta  pakalpojumiem  Latvijas
ekonomik? bija svar?ga loma. Latvijas transporta  sist?mas  pamat?  ir  labi
att?st?tais visu  apak?nozaru  t?kls:  j?ras  transports,  dzelzce?i,  ce?i,
cauru?vadi un avi?cija. Latvijas integr??an?s  Eiropas  ekonomiskaj?  aprit?
veicin?s ekonomikas un tirdzniec?bas att?st?bu, bet  vienlaic?gi  palielin?s
ar? pras?bas pret transporta infrastrukt?ru un  pakalpojumu  kvalit?ti,  kas
daudzviet neatbilst Eiropas kvalit?tes  standartiem.  Atbilsto?a  transporta
infrastrukt?ra nodro?ina tautas saimniec?bas  konkur?tsp?ju  un  veido  b?zi
ekonomiskai att?st?bai. ?emot v?r?, ka Latvija  ir  tranz?tvalsts,  un  ?eit
krustojas  transporta  pl?smas,  ?oti   svar?gi   pilnveidot   un   att?st?t
transporta un sakaru infrastrukt?ru,  lai  nodro?in?tu  transporta  koridoru
"Rietumi-Austrumi" un "Zieme?i-Dienvidi" efekt?vu funkcion??anu,  samazin?tu
???r??us cilv?ku, pre?u un kapit?la pl?smai uz Latviju un cauri tai.  Kopum?
aptuveni 85% no kop?j? kravu apgroz?juma sast?da tranz?tkravas.  Transports,
sakari un ar tiem saist?tie lo?istikas pakalpojumi  nodro?ina  aptuveni  15%
no Latvijas iek?zemes kopprodukta un p?d?jos  gados  iev?rojami  sekm?ja  t?
kop?jo pieaugumu.

?eogr?fiski Latvija atrodas starp ab?m  p?r?j?m  Baltijas  valst?m,  un  tas
izvirza nepiecie?am?bu  sadarboties  ar  Igauniju  un  Lietuvu,  jo  sevi??i
att?stot "Zieme?u-Dienvidu" koridoru, kas ir  Pan-Eiropas  Transporta  t?kla
sast?vda?a.  Latvijas  transporta  sist?mas  att?st?bai  ?oti   svar?gs   ir
jaut?jums par otra -  "Austrumu-Rietumu"  multimod?l?  transporta  koridora,
kas iet caur Latvijas ost?m un t?l?k  pa  ce?u  un  dzelzce?u  uz  Krieviju,
att?st?bu un iek?au?anu Trans-Eiropas transporta  t?kl?,  to  papla?inot  uz
Austrumiem.

Trans-  Eiropas  transporta  t?kla   identific??ana   asoci?to   dal?bvalstu
teritorij?,  Eiropas  Komisijas  vad?b?,   tika   veikta   TINA   (Transport
Infrastructure Needs Assessment) procesa ietvaros, un rezult?t?  ir  pan?kta
Latvijas "Austrumu- Rietumu" ce?u un dzelzce?u savienojumu, k? ar?  Latvijas
ostu, kombin?t? transporta termin?lu un lidostu iek?au?ana TINA  t?kl?.  Tas
ir nopietns solis Latvijas  transporta  infrastrukt?ras  t?l?k?  integr?cij?
Eiropas transporta  t?kl?.  Konkr?tu  projektu  realiz?cija  at?aus  tuvin?t
Latvijas transporta sist?mas kvalitat?vos un komforta r?d?t?jus ANO  Eiropas
Ekonomisk?s Komisijas noteiktajiem kvalit?tes r?d?t?jiem.  Pl?no?anas  cikls
TINA t?kla att?st?bai ir  15  gadi;  laikposmam  l?dz  2015.  gadam.  Kop?j?
Eiropas  transporta  att?st?bas  strat??ija  paredz,  ka  dal?bvalstis   (un
kandit?tvalstis) paredz?s ieguld?t  priorit?raj?  transporta  infrastrukt?r?
vismaz 1.5% no IKP. Tas izvirza ar? jaunas pras?bas pret  VIP.  L?dz?in?jais
valsts bud?eta invest?ciju apjoms  VIP  ietvaros  ir  iev?rojami  maz?ks  un
nesekm? tautsaimniec?bas vajadz?b?m  atbilsto?u  att?st?bas  tempu.  Eiropas
noz?mes transporta t?kla att?st?bai Satiksmes ministrija pl?no izmantot  ar?
l?dzek?us,  ko  Eiropas  Savien?ba  laik?   no   2000.-2006.gadam   pie??irs
asoci?taj?m dal?bvalst?m pirmsiest??an?s struktur?lo fondu (ISPA)  ietvaros.
2000.gad? ISPA Vad?bas komiteja akcept?ja 5 transporta nozares  projektu  (2
autoce?u un 3 dzelzce?a) realiz??anu, rezerv?jot ?im m?r?im 43.45  milj.EUR.


2. Pa?reiz?j? situ?cija

Kopum? transporta infrastrukt?ra Latvij? ir  att?st?ta  vis?s  jom?s  un  ir
labi piem?rota gan iek??jai  satiksmei,  gan  tranz?ta  funkciju  veik?anai.
Taj? pa?? laik? j?atz?m?, ka  1990.-1996.gada  period?,  ce?u  un  dzelzce?u
uztur??anai   nepietiekamo   l?dzek?u   d??,   iev?rojami   pasliktin?jusies
infrastrukt?ras kvalit?te un uzkr?jies  iev?rojams  periodisk?s  uztur??anas
darbu defic?ts.

Tranz?ta transporta nozare pamat? koncentr?ta ap  trim  liel?kaj?m  ost?m  –
Ventspili, R?gu un Liep?ju. Ostas apkalpo  pla?s  dzelzce?u  t?kls,  kas  ir
savienots ar NVS valst?m.  Ventspili,  kura  ir  Baltijas  j?ras  piekrastes
liel?k?  naftas  eksporta  osta,  ar  Krieviju  savieno  divi  cauru?vadi  -
j?lnaftas un naftas produktu vads. Ce?u t?kls ir labi att?st?ts,  un  no  t?
kopgaruma 1617 km  veido  galvenie  ce?i.  Liel?k?  ir  R?gas  starptautisk?
lidosta, bet maz?kas lidostas ir ar? Liep?j?, Ventspil? un  Daugavpil?.  Tas
rada  labus  priek?noteikumus  pasa?ieru  un  kravas  avi?cijas   att?st?bai
n?kotn?.

No iepriek?min?t? izriet, ka Latvijas  transporta  infrastrukt?rai  ir  visi
priek?noteikumi, lai t? veicin?tu ekonomisko izaugsmi  valst?  un  pied?v?tu
pla?u pakalpojumu kl?stu  tranz?ta  kravu  p?rvad?jumos,  t?d?j?di  sekm?jot
pakalpojumu eksportu. Lai to visu veiktu, liela noz?me  ir  labi  att?st?tam
telekomunik?ciju  t?klam.  Tiek  str?d?ts  pie   inform?cijas   tehnolo?ijas
pilnveido?anas  un  datu  p?rraides  t?klu  izveido?anas.  Att?st?s   mobilo
telekomunik?ciju infrastrukt?ra.

Da??dos nozares p?t?jumos ir izteiktas prognozes par iesp?jamo kravu  apjomu
pieaugumu, kuru pa?reiz?j? situ?cij? visum? ir gr?ti  prognoz?t.  Visticam?k
- tas l?n?m, bet  pak?peniski  pieaugs,  pieaugot  IKP.  No  1994.gada  l?dz
1998.pirmajam pusgadam pieauguma tempi bija sal?dzino?i strauji. 1998.  gada
ostu darb?bas r?d?t?ji  apstiprina  prognoz?to  pieauguma  tendenci,  tom?r,
Krievijas kr?zes rezult?t? kravu apjomi gada otraj? pus?  un  1999.gad?  (jo
sevi??i Ventspil? un R?g?) samazin?j?s par  aptuveni  6%.  ??  samazin??an?s
tendence main?j?s  2000.gad?.1997.gad?  ostu  kravu  apgroz?jums  bija  50.2
miljoni tonnu, kas bija par 15% vair?k k? 1996.gad?. 1998. gad?  ost?s  tika
apstr?d?tas 52.3 miljoni tonnu kravas, kas savuk?rt ir v?l par  4.5%  vair?k
sal?dzin?jum? ar 1997.gadu. 1999.gad? apjomi  nedaudz  samazin?j?s  un  gada
beig?s sasniedza 49.1 miljonus tonnu. 2000.gad? bija v?rojama  kravu  apjomu
palielin??an?s, k? rezult?t? ost?s  apstr?d?to  kravu  apjoms  pieauga  l?dz
51.8 miljoniem tonnu. Ostu kravu apjomi labi raksturo  visp?r?jo  transporta
pakalpojumu piepras?juma l?meni, kuru nozare izmanto savu  att?st?bas  pl?nu
izstr?d? un projektu sagatavo?an?.

Latvijas maz?s ostas tiek izmantotas k?  kokmateri?lu  eksporta,  zvejas  un
ar? bur??anas cien?t?ju piest?tnes. Svar?gs ir fakts, ka to sekm?ga  darb?ba
nodro?ina  re?iona  iedz?vot?jus  ar   darba   viet?m,   nodro?ina   nodok?u
maks?jumus bud?et? un pal?dz risin?t bezdarba probl?mas.

Pak?peniski pieaug automob??u lietot?ju  skaits  un  kravas  p?rvad?jumi  pa
autoce?iem, kam savuk?rt b?tu j?nodro?ina ie??mumus Ce?u fond?  un  iesp?jas
uztur?t  un  remont?t  autoce?us.  K?  negat?va  tendence  j?min  fakts,  ka
ie??mumi ce?u fond? no  akc?zes  nodok?a  par  izlietoto  degvielu  nepieaug
atbilsto?i  pl?notajam.  Sakar?  ar  degvielas   akc?zes   nodok?a   p?rdali
1999.gad? ie??mumi ce?u fond? iev?rojami  samazin?j?s  (  no  78.8  uz  64.1
milj.Ls), un turpm?kajos gados b?tu j?palielina bud?eta  invest?ciju  apjomi
ce?u nozar?, ar m?r?i nepalielin?t uztur??anas darbu defic?tu.



3. Transporta nozares strat??ija invest?ciju jom?

1995.gad? tika izstr?d?ta  un  Ministru  kabinet?  apstiprin?ta  "Transporta
att?st?bas  Nacion?l?  programma  laikam  no  1995.  l?dz  2010.gadam",  kas
1999.gad?  tika  preciz?ta  izstr?d?jot  “Transporta  att?st?bas   nacion?lo
programmu  2000.-2006.gadam”. Izv?l?tais pl?no?anas termi??  tika  saska?ots
ar Eiropas Savien?bas  pl?no?anas  ciklu,  ar  m?r?i  nodro?in?t  efekt?v?ku
pirmsiest??an?s struktur?lo fondu l?dzek?u (ISPA) izmanto?anu.

Nacion?l?s  programmas  m?r?is  ir   nodro?in?t   efekt?vas,   ilgtsp?j?gas,
integr?tas,  videi  draudz?gas,  sabalans?tas  un  multimod?las   transporta
sist?mas pl?nveid?gu uztur??anu un att?st?bu,  lai  nodro?in?tu  iedz?vot?ju
un  tautsaimniec?bas  vajadz?bas   p?c   kvantitat?viem   un   kvalitat?viem
p?rvad?jumiem  ar  noteiktu  dro??bu,  stipr?m  garantij?m   un   pie?emam?m
izmaks?m, palielin?tu izv?les  iesp?jas  un  elast?bu  pasa?ieru  un  kravas
p?rvad?jumos, veicin?tu re?ion?lo att?st?bu,  sekm?tu  integr??anos  Eiropas
transporta sist?m? un rad?tu priek?noteikumus  Latvijas  biznesam  efekt?v?k
konkur?t Eiropas un pasaules tirg?.

?? m?r?a sasnieg?anas galvenie strat??iskie virzieni un uzdevumi ir:
 . Uztur?t un att?st?t  transporta  infrastrukt?ru:  autoce?us,  dzelzce?us,
   j?ras ostas, lidostas;
 . Atbalst?t un veicin?t ilgtsp?j?gu,  harmonisku  un  kompleksu  transporta
   sist?mas  darb?bu  kravu   un   pasa?ieru   p?rvad??anai   iek?zemes   un
   starptautiskaj? satiksm?;
 . Sekm?t eksporta, importa un tranz?ta p?rvad?jumu att?st?bu,  pilnveidojot
   multimod?los transporta koridorus “Austrumu  –  Rietumu”  un  “Zieme?u  –
   Dienvidu” virzienos;
 .  Veicin?t  kooper??anos  ar  kaimi?u  valst?m  un  integr??anos   Eiropas
   transporta sist?m?;
 . Nodro?in?t satiksmes t?klu un transporta veidu sasaist??anu;
 . Paaugstin?t satiksmes dro??bas l?meni;
 . Nodro?in?t videi draudz?gas transporta sist?mas veido?anu  un  pilnveidot
   b?stamo kravu p?rvad??anu;
 . Pilnveidot transporta statistiku un inform?cijas infrastrukt?ru;
 . Izveidot  ar  Eiropas  Savien?bas  pras?b?m  un  standartiem  harmoniz?tu
   transporta likumdo?anas sist?mu un pilnveidot institucion?lo sist?mu;
 . Veicin?t transporta izgl?t?bas un zin?tnes att?st?bu.

Valsts politikas m?r?is  transporta  nozar?  ir  veicin?t  konkurenci  starp
da??diem transporta veidiem, k? ar? viena  transporta  veida  ietvaros,  lai
att?st?tu efekt?vus transporta pakalpojumus.  To  pl?nots  pan?kt,  turpinot
nozares uz??mumu restrukturiz?ciju un komercializ?ciju.  Vald?bas  galvenais
uzdevums ir izstr?d?t labv?l?gus nosac?jumus priv?to sabiedrisk?  transporta
un  pakalpojumu  uz??mumu  att?st?bai.  Svar?gi   ir   ieviest   sabiedrisk?
pas?t?juma meh?nismu,  jo  pret?j?  gad?jum?  p?rvad?t?ji  cie?  iev?rojamus
zaud?jumus  un  pasliktin?s  visp?r?j?  pakalpojumu  kvalit?te.  Ce?u  fonda
ietvaros darbojas  finansu  meh?nisms  autobusu  p?rvad?jumu  nodro?in??anai
lauku apvid?.

Lai palielin?tu dzelzce?a kravu p?rvad?jumu konkur?tsp?ju  tirgus  apst?k?os
attiec?b?  pret  citiem  transporta  veidiem,  nepiecie?ams   samazin?t   un
pak?peniski  likvid?t  ???rssubs?dijas  pasa?ieru  p?rvad??anai,  kas   tiek
pie??irtas  no  dzelzce?a  komp?nijas  kravu  p?rvad?jumos   g?t?s   pe??as.
Turpin?s   darbs   pie    dzelzce?a    restrukturiz?cijas,    kura    paredz
infrastrukt?ras nodal??anu no operatoru darb?bas, t?d?j?di  atverot  pla??ku
tirgu pakalpojumu sniedz?jiem un lietot?jiem. Valsts saglab? pilnas  ?pa?uma
ties?bas  uz  infrastrukt?ru.  ??s  pamatnost?dnes  ir  iestr?d?tas  jaunaj?
dzelzce?a likum?, kuru Saeima pie??ma 1998. gad?.

Ir pie?emts likums par ost?m un  to  apsaimnieko?anu,  kur?  nosaka  ?pa?uma
ties?bas un garant? priv?t? kapit?la dro??bu. Likumam ir  pozit?vs  iespaids
uz priv?to invest?ciju piesaist??anu ost?m. Tas  pats  sak?ms  par  Br?vostu
statusa noteik?anu Ventspils, Liep?jas un R?gas  ost?m.  Svar?gi  ir  sekm?t
pievienot?s v?rt?bas pakalpojumu att?st?bu apstr?d?jot tranz?ta kravas.

Lai izveidotu efekt?vu transporta sist?mu, ieskaitot j?ras ostas,  dzelzce?a
satiksmi, auto, gaisa   satiksmi  u.c.,  nepiecie?ams  optimiz?t  transporta
pl?smu un likvid?t nepiln?bas, kas  da?k?rt  past?v  gan  ost?s,  gan  citur
nep?rdom?tu proced?ru un formalit??u d??.  ?pa?i  tas  attiecas  uz  robe?as
???rso?anu, kas joproj?m rada iev?rojamus laika un naudas  zudumus.  Svar?gi
b?tu   piesaist?t   PHARE   programmas    l?dzek?us    ar?    robe?kontroles
infrastrukt?ras izveido?anai ost?s un  uz  dzelzce?a.  Citas  sf?ras,  kur?s
paredzama starpvalstu  sadarb?ba,  ir  gaisa  satiksmes  kontroles  sist?mas
uzlabo?ana, ku?o?anas dro??bas paaugstin??ana  un VIA BALTICA projekts.

B?tiskus uzlabojumus sabiedrisk? transporta pakalpojumos  iesp?jams  pan?kt,
uzlabojot to vad?bu gan valsts, gan pa?vald?bu l?men?.

Lai   rad?tu   priek?noteikumus   t?l?kai   ekonomiskajai   att?st?bai,   ir
nepiecie?amas  invest?cijas   transporta   infrastrukt?r?,   un   strat??iju
invest?ciju jom? lab?k raksturot da??du transporta veidu griezum?.

4. Dzelzce?a transports

Latvijas dzelzce?a nozares galvenais m?r?is ir str?d?t rentabli,  nodro?in?t
konkur?tsp?j?gus,  dro?us  un  videi  nekait?gus  p?rvad?jumus,   garant?jot
efekt?vu kravu apstr?di, vienlaikus palielinot kravu p?rvad?jumu apjomus  un
nodro?inot  pasa?ieru  p?rvad?jumus  atbilsto?i  ar  valsti  un  pa?vald?b?m
nosl?gtajiem pasa?ieru p?rvad?jumu l?gumiem.

Latvijas  dzelzce?a  transporta  sist?mai  ir  potenci?ls,  lai  t?  sekm?gi
konkur?tu  ar  kaimi?valstu  dzelzce?iem  tranz?ta  p?rvad?jumu   tirg?   un
saglab?tu konkur?tsp?ju  attiec?b?  pret  autotransportu.  Lai  to  pan?ktu,
j?uzlabo pa?reiz?j?s valsts publisk?s lieto?anas  dzelzce?a  infrastrukt?ras
tehnisk? kvalit?te un  dro??bas  l?menis,  lai  var?tu  nodro?in?t  tranz?ta
p?rvad?jumu potenci?lo pieaugumu.

P?d?jo gadu laik? dzelzce?a kravu p?rvad?jumu  apjoms  p?c  strauj?  krituma
1992.gad? stabiliz?j?s aptuveni 30-35 milj. tonnu robe??s. 1997.  gads  bija
veiksm?g?kais gads, kur? kravu p?rvad?jumu  apjomi  sasniedza  41  milj.  t.
1998.gad? Krievijas ekonomisk?s kr?zes un diskrimin?jo??s  tarifu  politikas
rezult?t?  dzelzce?a   p?rvad?jumu   apjoms   sal?dzin?jum?   ar   1997.gadu
samazin?j?s par 7.5%  un  bija  aptuveni  38  milj.t.  Tranz?ts  caur  ost?m
samazin?j?s par 4.5%, bet joproj?m saglab?j?s aptuveni 73% robe??s.

1999.gad? kop?jais p?rvad?jumu apjoms  saruka  v?l  par  12%  un  bija  33.3
milj.t., bet tranz?ta caur ost?m kravu apjoms par 6% un  bija  23.9  milj.t.
Tranz?ta kravu apjoms bija 79% no kop?j?.  2000.gad?  kravu  apjoms  pieauga
par 9.6% un  sasniedza  36.41  milj.t,  kas  galvenok?rt  bija  saist?ts  ar
tranz?ta caur ost?m pieaugumu.

Galven?s probl?mas, ar ko saskaras dzelzce?a nozare, ir:

finansi?lie zaud?jumi pasa?ieru p?rvad??an?, kas bija  j?kompens?  uz  kravu
p?rvad?jumu pe??as r??ina;
dzelzce?a iecirk?u caurlaides  sp?jas  samazin??an?s,  sakar?  ar  dzelzce?a
infrastrukt?ras  nolietojumu   un   savlaic?gi   neveiktajiem   remonta   un
rekonstrukcijas darbiem;
nelabv?l?g? tarifu politika, kuru Krievija pielieto pret  Latvijas  virzien?
nos?t?m?m krav?m;
atsevi??u  Austrumu  -  Rietumu  koridora  iecirk?u  caurlaides   sp?ju   un
dzelzce?a mezglu (Ventspil?,  R?zekn?,  Zieme?bl?zmas  stacij?  R?g?)  kravu
p?rstr?des jaudu nepietiekam?ba kravu p?rvad?jumu nodro?in??anai;
informat?vo tehnolo?iju izstr?des un ievie?anas aizkav??an?s;
viet?jo kravu p?rvad?jumu nerentabilit?te;
rito??   sast?va   nolieto?an?s   un   l?dzek?u   tr?kums   t?   savlaic?gai
atjauno?anai.

Saska?? ar dzelzce?a likumu, dzelzce?a infrastrukt?ras  uztur??ana,  remonts
un att?st?ba, vilcienu kust?bas organiz?ciju  un  vad?ba,  k?  ar?  visa  ??
kompleksa administr??ana tiek finans?ta no dzelzce?a infrastrukt?ras  fonda.
Ieguld?jumu  apjoms  dzelzce?a  infrastrukt?ras   uztur??an?,   remont?   un
att?st?b? ir samazin?jies, jo samazin?ju?ies kravu p?rvad?jumu  ien?kumi  un
da?a no tiem joproj?m tiek izmantota, lai kompens?tu  pasa?ieru  p?rvad?jumu
zaud?jumus, t? viet?, lai tos izmantotu  pamatl?dzek?u  atjauno?anai.  Sekas
tam, ka l?dzek?i eso??s slie?u sist?mas uztur??anai  un  nozares  att?st?bai
ir nepietiekami,  ir  infrastrukt?ras  un  rito??  sast?va  nolieto?an?s  un
nesp?ja to  savlaic?gi  atjaunot.  Tas  pazemina  efektivit?ti  un  dro??bu.
Pasa?ieru p?rvad?jumu rad?tie zaud?jumi sast?d?ja: 1995. gad?  15.5  miljoni
Ls, 1996. gad? - 18.3 miljoni Ls, 1997.gad? – 19.3 miljoni Ls  un  1998.gad?
– 20.2 miljoni Ls. Ja infrastrukt?ras tehniskais st?voklis netiks  uzlabots,
past?v risks, ka  Latvijas  dzelzce?a  tranz?ta  koridoru  caurlaides  sp?ja
samazin?sies, un kravas tiks novirz?tas pa  alternat?vajiem  transport??anas
ce?iem caur Igauniju, Lietuvu un Somiju.

Prognoz?jams,  ka  kravu  un  pasa?ieru  p?rvad?jumos  2002.-2004.gados  b?s
v?rojamas sekojo?as att?st?bas tendences:
iek?zemes  satiksm?  dzelzce?a  kravu   p?rvad?jumu   apjomiem   saglab?sies
tendence stabiliz?ties vai nedaudz samazin?ties;
eksporta un importa kravu p?rvad?jumu pieauguma tempi  var?tu  palielin?ties
par 2%-4% gad?;
tranz?ta kravu pieaugums var?tu sasniegt l?dz 5% gad?;
piepils?tas un  viet?jas  noz?mes  vilcienos  pasa?ieru  p?rvad?jumu  apjomi
stabiliz?sies vai nedaudz pieaugs;

Dzelzce?a infrastrukt?ras att?st?bas augst?k? l?me?a priorit?tes ir:
dzelzce?a  koridora  Austrumi-Rietumi   (Ventspils-Tukums-Jelgava-Krustpils-
valsts robe?a  ar  atzariem  R?ga-Krustpils  un  Krustpils-Daugavpils-Valsts
robe?a) rekonstrukcija un p?rvad?jumu dro??bas l?me?a paaugstin??ana;
M?lgr?vja kan?la dzelzce?a tilta pieeju rekonstrukcijas pabeig?ana;
Ventspils dzelzce?a mezgla att?st?ba;
R?zeknes dzelzce?a mezgla att?st?ba;
informat?vo sist?mu un datu p?rraides t?kla att?st?ba;
ostu dzelzce?a  infrastrukt?ras  optimiz??ana  un  att?st?ba  balstoties  uz
piepras?juma pieaugumu;

Kop?j? invest?ciju summa laikposm? no 1999.-2003. gadam p?rsniegs 100  milj.
Ls, un 1998. gad? parakst?ti aizdevumu l?gumi ar  ERAB  un  EIB  par  kop?jo
summu aptuveni 35 milj. Ls. ES PHARE programmas ietvaros s?kot ar  1998.gadu
izmantoti  5  milj.Ls.  2000.gad?   ISPA   vad?bas   komitej?   apstiprin?ti
priek?likumi  ISPA  l?dzek?u  sa?em?anai   R?zeknes   –2   dzelzce?a   parka
b?vniec?bai  2001.-2003.gad?, k? ar? Austrumu - Rietumu  dzelzce?a  koridora
p?rmiju p?rvadu moderniz?cijai  2001-2005  gados.  Ar?  2002.un  turpm?kajos
gados  pl?nota  pirmsiest??an?s  struktur?lo  fondu  l?dzek?u  piesaist??ana
Austrumu-Rietumu dzelzce?a koridora moderniz?cijas projektiem, un ir  pamats
cer?t, ka  ar?  turpm?k  Eiropas  Komisija  atbalst?s  dzelzce?a  att?st?bas
projektus, jo dzelzce?a  un  kombin?t?  transporta  att?st?ba  ir  viena  no
Eiropas transporta politikas priorit?t?m un,  savuk?rt,  Latvijas  Austrumu-
Rietumu dzelzce?a koridora att?st?bas nepiecie?am?ba ir  nor?d?ta  k?  viena
no  priorit?t?m  Eiropas  Komisijas  zi?ojum?  par  Latviju  un  Partner?bas
dokument?. Taj? pat laik? j?atz?m?,  ka  ISPA  finans?juma  piesaiste  piln?
apjom? b?s iesp?jama tikai pie nosac?juma, ka l?dzfinans?jumam  (vai  vismaz
da?ai no t?) tiek novirz?ti valsts invest?ciju programmas bud?eta  dot?cijas
l?dzek?i.

K? otru svar?gu priorit?ti j?izce? eso??  rito??  sast?va  moderniz?ciju  un
jauna rito?? sast?va ieg?di  ,  kuras  finans??anai  var?tu  tikt  izmantoti
sekojo?i finansu resursi:
 . amortiz?cijas atskait?jumi;
 . Valsts invest?ciju programmas l?dzek?i;
 .  l?dzek?i  no  valsts  un  pa?vald?bu  pasa?ieru  p?rvad?jumu  pas?t?juma
   l?gumiem.

5. Ce?i un autotransports

Kop?jais valsts noz?mes ce?u garums Latvij? ir 20 329 km, no tiem 7  842  km
ir ar asfalta segumu. Apm?ram 40 000 km ir pa?vald?bu  un  viet?j?s  noz?mes
ce?u. Vis? visum? Latvij? ir labi sazarots un izv?rsts ce?u  t?kls.  Galven?
probl?ma ir nepietiekamie l?dzek?i to uztur??anai un  rehabilit?cijai.  Kop?
1996. gada beig?m, sakar? ar akc?zes nodok?a  degvielai  paaugstin??anu,  to
apjoms  pieauga,  tom?r  pagaid?m  neatliekamo  ce?a  darbu  veik?anai  tiek
izmantoti ar? kred?ti no Starptautiskaj?m  Finansu  Instit?cij?m.  2000.gad?
pabeigtaj? Pasaules Bankas  Ce?u  projekt?  veikta  melno  segumu  un  tiltu
neatliekam? rehabilit?cija, un t? kopsumma ir 35 milj.Ls, no  kuriem  ap  21
milj.Ls tika  sa?emti kred?tu veid?, laik? no 1997.-2000. gadam.

Nacion?l?s   programmas   apak?programm?   -   transporta    infrastrukt?ras
uztur??ana  un  att?st?ba  (2000.-2006.),  autoce?u  nozares   tuv?ko   gadu
pamatuzdevums  ir  autoce?u  un  to  strukt?ru  uztur??ana  un   saglab??ana
atbilsto?i  finansi?li  nodro?in?tiem  standartiem   ar   m?r?i   palielin?t
autobrauc?ju ietaup?jumus, komfortu un dro??bu valsts galveno ce?u t?kl?  un
saglab?t  darbasp?j?g?   l?men?   p?r?jos   valsts   autoce?us,   atbilsto?i
finansi?laj?m iesp?j?m. Pa?reiz?j? st?vok?a  re?lais  nov?rt?jums  r?da,  ka
tuv?ko gadu augst?k? priorit?te paliks autoce?u t?kla saglab??ana un  Valsts
Autoce?u fonda ie??mumi no transporta l?dzek?u ikgad?j?s nodevas un  akc?zes
nodok?a par degvielu ??s vajadz?bas sp?s nodro?in?t tikai da??ji.

Otra  noz?m?g?k?  nozares  priorit?te   ir   galveno   transporta   koridoru
att?st?ba, tai skait?:

    - ce?u segu un tiltu nestsp?jas paaugstin??ana atbilsto?i ES slodz?m;
    -  satiksmes  dro??bas   paaugstin??ana,   uzlabojot   ce?a   ?eometriju
      atbilsto?i  pieaugo??m  satiksmes  pras?b?m  un  likvid?jot   “melnos”
      punktus.
K? tuv?ko, t? t?l?ko gadu svar?gs strat??iskais uzdevums  ir  autotransporta
koridoru att?st?ba - iek?au?an?s Eiropas  transporta  sist?m?.  Nepiecie?ams
uzlabot satiksmes kvalit?ti galveno valsts autoce?u, t.sk. pievedce?u  ost?m
pils?tu   teritorij?s,   kas   ietilpst   starptautiskajos    autotransporta
koridoros, visvair?k noslogotajos posmos, l?dz  ar  to  uzlabojot  satiksmes
dro??bu apdz?vot?s viet?s un nodro?inot dro?us un  ?rtus  starptautiskos  un
iek?zemes  p?rvad?jumus.  Projektu  finans??anai  pl?nots  izmantot  da??dus
finans?juma avotus, ieskaitot  bud?eta  invest?cijas,  kred?tresursus,  ce?u
fonda finans?jumu, k?  ar?  Eiropas  Savien?bas  l?dzek?us   PHARE  un  ISPA
programmu ietvaros.


Par tre?o nozares priorit?ti ir uzskat?ma  lauku  autoce?u  sak?rto?ana,  un
meln? seguma ?patsvara palielin??ana,  nodro?inot  p?rvieto?an?s  vajadz?bas
lauku iedz?vot?jiem.

Autoce?u un tiltu ikdienas un periodisk?s uztur??anas, mar?rutu  izp?tes  un
projekt??anas finans??anu paredz?ts  nodro?in?t  no  Valsts  Autoce?u  fond?
(VACF) iemaks?taj?m ce?a lietot?ju nodev?m  (transporta  l?dzek?u  ikgad?j?s
nodevas un akc?zes nodok?a par degvielu).

Autoce?u  un  to  strukt?ru  rekonstrukcijas  darbiem  un   autoce?u   t?kla
att?st?bai  (uzlabojumi  autotransporta  koridoros)  ce?u   fond?   l?dzek?u
nepietiek, un ir nepiecie?ams piesaist?t  valsts  pamatbud?eta  invest?cijas
un Eiropas Savien?bas pirmsiest??an?s struktur?l? fonda (ISPA) l?dzek?us.

Pamatbud?eta  invest?cijas,  pirmk?rt,  ir   nepiecie?amas   k?   noteiktais
l?dzfinans?jums  pl?notajiem  ISPA  l?dzek?iem.  ISPA   fondu   izmanto?anas
pamatnosac?jumi,  paredzot  tos  pie??irt  rekonstrukcijas   un   att?st?bas
projektiem TINA t?kl? (atsevi??iem galvenajiem ce?iem) ar izmaks?m, kas  nav
maz?kas par 5milj.eiro, sa?aurina  iesp?jamo  no  ISPA  fondiem  finans?jamo
objektu  loku,  t?d?j?di  neatrisinot  neatliekamas  eso??s  probl?mas  vis?
valsts autoce?u t?kl?.

Pa?reiz?jais  valsts  autoce?u  kritiskais  st?voklis,  kas   ir   veidojies
past?vo??  p?d?jo  gadu  finansu   defic?ta   rezult?t?,   un   neatliekam?s
uztur??anas  vajadz?bas  izsl?dz  iesp?ju  paredz?t   l?dzfinans?jumu   ISPA
projektiem. ?emot v?r? valsts  autoce?u  nozares  ie??mumu  prognozi  2002.-
2004.gadam,  kur  2002.gad?  periodisk?s  uztur??anas   un   rekonstrukcijas
darbiem atv?l?tie l?dzek?i ir tikai 3.63 milj.Ls, bet  eso?o  kred?tsaist?bu
dz??anai nepiecie?ami 6.90 milj.Ls, jauni kred?ti, kas atmaks?jami no  VACF,
tuv?kajos gados netiek pl?noti. Valsts autoce?u fonda l?dzek?i ir  novirz?mi
uztur??anas darbiem citu neatliekamu pas?kumu realiz?cijai.

Laik? no 2001.-2007.gadam VIP ietvaros pl?nots realiz?t  kompleksu  autoce?u
att?st?bas projektu “Uzlabojumi Via Baltica mar?rut?  un  Rietumu  –Austrumu
autoce?u koridor? “, kur? iek?auti:



  a) pas?kumi pamatmar?rut?  – Via Baltika mar?ruta (Aina?i – R?ga – Bauska
     – Grenct?le) valsts galveno autoce?u A1 un A7 noteiktu posmu satiksmes
     dro??bas  uzlabo?anas  un  ce?a   caurlaides   sp?jas   palielin??anas
     pas?kumi;

  b) ar pamatmar?rutu cie?i saist?tie projekti – Lidostas “R?ga” pievedce?a
     rekonstrukcija;

  c) Austrumu – Rietumu  autoce?u  koridora  att?st?ba  un  pievadce?i  Via
     Baltica pamatmar?rutam, t.sk.:

 . “?auro vietu” (ar nepietieko?u satiksmes kvalit?ti)  uzlabojumi  Kurzemes
   autotransporta mar?rutos Liep?ja – R?ga un Ventspils – R?ga;

 . Latgales autoce?a b?vniec?bas  pabeig?ana  (p?c  2003.gada)  un  kust?bas
   dro??bas uzlabo?anas pas?kumi eso?aj? mar?rut? Lielv?rd?;

 . Strat??iski svar?gu tiltu (5 gab.) rekonstrukcija atbilsto?i ES slodz?m.


Projekta realiz?cijas iesp?jam?bu  nosaka  valsts  pamatbud?eta  invest?ciju
pie??ir?ana (vismaz 2.5 - 3 milj.Ls gad?) projekta realiz?cijas laik?.


?emot v?r? VACF pl?notos ie??mumus no transporta l?dzek?u ikgad?jas  nodevas
un akc?zes nodok?a  par  degvielu  2002.  –  2004.gados,  kura  balst?ta  uz
Finansu  ministrijas  prognozi,  un  nenoteikt?bu  akc?zes   nodok?a   da?as
palielin??an? Autoce?u fond?, Lauku autoce?u programma  ir  atst?ta  piln?gi
bez finans?juma. Min?t? iemesla d??  Satiksmes  ministrija  piesaka  VIP  k?
otro priorit?ti “Latvijas lauku autoce?u sak?rto?anas programmu”.

Lauku  autoce?u  sak?rto?anas   galveno   m?r?programmu   ?steno?ana   k?uva
iesp?jama, kad 1998.gada 2.j?nij?  Saeima  pie??ma  groz?jumus  likum?  “Par
akc?zes  nodokli  naftas  produktiem”,  izmainot  sadal?jumu  starp   valsts
pamatbud?etu un Autoce?u fondu, paredzot ar  1999.gadu  taj?  ieskait?t  60%
iepriek??jo 50% viet?. ?os papildus  10%  Valsts  autoce?u  fonda  ie??mumus
novirzot  Latvijas  lauku  autoce?u  sak?rto?anas  programmas  finans??anai,
sadalot tos div?s galvenaj?s m?r?programm?s:

 . Re?ion?l?s noz?mes autoce?u sak?rto?anas programma.

 . Viet?j?s noz?mes autoce?u sak?rto?anas programma.

1999.gada 27.j?lij? Latvijas  Republikas  Ministru  kabineta  s?d?  izskatot
groz?jumus likum? “Par  valsts  bud?etu  1999.gadam”  tika  pie?emts  l?mums
atlikt l?dz 2001.gadam Lauku autoce?u sak?rto?anas un att?st?bas  programmas
realiz?ciju, ?emot v?r? priek?likumu par akc?zes nodok?a  naftas  produktiem
ie??mumu sadales mai?u no  60  %  -  40  %  uz  50  %  -  50%  starp  valsts
pamatbud?etu un valsts speci?lo bud?etu – Valsts autoce?u fondu.

Satiksmes ministrija, k? tre?o svar?g?ko priorit?ti iek?au?anai VIP  piesaka
“ Tiltu rekonstrukciju valsts autoce?os”.  Projekts  paredz  veikt  kritisk?
tehnisk? st?vokl? eso?o tiltu  (78  gab.)  rekonstrukciju,  kuras  rezult?t?
tiktu nov?rsti ekspluat?cijas laik? radu?ies boj?jumi un  nodro?in?ta  dro?a
satiksme. Ierobe?otas periodisk?s uztur??anas un  rekonstrukcijas  apst?k?os
tiltu tehniskais st?voklis  strauji  turpin?s  pasliktin?ties.  Ja  projekts
netiks realiz?ts, turpin?sies konstrukciju t?l?ka sabruk?ana,  k?  rezult?t?
b?s j?ievie? da??di  ierobe?ojumi  transporta  satiksmei  p?r  tiltiem,  kas
iev?rojami kav?s tautsaimniec?bas att?st?bu. Atsevi??os gad?jumos  iesp?jama
pat tiltu sl?g?ana satiksmei.

Nepietiekama finans?juma d?? daudzviet kritisk? st?vokl? atrodas pils?tu  un
citu  viet?jo  pa?vald?bu  p?rzi??  eso?ie  ce?i  un   ielas.   Lai   ?odien
samazin?tie ce?u uztur??anas  izdevumi  n?kotn?  nep?rv?rstos  par  milz?g?m
ce?u atjauno?anas izmaks?m, nepiecie?ams ?o ce?u,  it  ?pa?i  pils?tu  ielu,
regul?rs remonts.  Situ?cijas  uzlabo?anos  var  pan?kt  tikai  pilnveidojot
l?dzek?u sa?em?anu no ce?a lietot?jiem,  un  tas  ir  izdar?ms,  pak?peniski
paaugstinot  akc?zes  nodokli  degvielai,  k?  ar?  pak?peniski   palielinot
autoce?u fond? ieskait?m?s da?as ?patsvaru. Svar?gi ir att?st?t  un  uzlabot
ostu pievedce?us un galvenos tranz?ta mar?rutus, jo sevi??i pierobe?as  zon?
ar Krieviju un Baltkrieviju, kur st?voklis ir  visneapmierino??kais.  Lemjot
par VIP valsts m?r?a dot?ciju un  valsts  Ce?u  fonda  l?dzek?u  pie??ir?anu
pa?vald?bu autoce?u  projektiem,  Satiksmes  ministrija  par  priorit?rajiem
uzskata projektus un pas?kumus, kas atbilst sekojo?iem krit?rijiem:

 . Atbilst?ba nozares strat??ijai;
 . Ekonomisk?s efektivit?tes r?d?t?ji;
 . Projektu realiz?cijas termi?i;
 . Projekta dokument?cijas gatav?bas stadija;
 . Pa?vald?bu gatav?ba nodro?in?t l?dzfinans?jumu.

No nozares viedok?a atbalst?ma ir:
 . lielo ostu pievedce?u uzlabo?ana;
 . valsts galveno autoce?u posmu, kas iet cauri pils?t?m uzlabo?anu;
 . kritisk? st?vokl? non?ku?o lielo un vid?jo tiltu rekonstrukciju;
 . satiksmes dro??bas uzlabojumus un transporta sastr?gumu zonu  likvid??anu
   lielaj?s pils?t?s.

Nepiecie?ams turpin?t uzs?kto projektu realiz?ciju:
(TRm19) “Ma?istr?lais  transporta  ievads  Liep?jas  pils?t?”  -  m?r?is  ir
izveidot  jaunu  transporta  koridora  Liep?ja  -  R?ga  ievadce?u  Liep?jas
pils?t?,  t?d?j?di   uzlabojot   Liep?jas   ostas   sasaisti   ar   Austrumu
kaimi?valst?m un nodro?inot ostas att?st?bas  iesp?jas.  Projekts  iek?aujas
mar?ruta Via Baltija ce?u sist?m? k? pievadce?? Via Baltija pamatmar?rutam.

 (TRm22) “Driksas un Lielupes tilta rekonstrukcija  ar  pieej?m  Jelgav?”  –
m?r?is ir atjaunot Lielupes un Driksas tiltu nestsp?ju, t?d?j?di  nodro?inot
transporta un g?j?ju kust?bu atbilsto?i satiksmes dro??bas pras?b?m.


(TRm14) “ Daugavpils pils?tas autotransporta mezgls” –m?r?is ir sak?rtot
Daugavpils pils?tas transporta strukt?ru, kas nodro?in?tu ?tru un ?rtu
kust?bu p?ri pils?tu ???rsojo?ajiem dzelzce?a posmiem.“

Ir uzs?kts darbs  pie  jauna  Daugavas  ???rsojuma  R?gas  pils?t?  projekta
sagatavo?anas, un t? finans??anai paredz?ts piesaist?t ar?  ISPA  l?dzek?us.
Patreiz Eiropas Savien?ba atbalsta projekta  sagatavo?anas  darbu  veik?anu,
un no  PHARE  programmas  pie??irtie  l?dzek?i  tiek  izmantoti  konsultantu
pakalpojumu  apmaksai.  Uz  satiksmes  situ?cijas   un   kust?bas   dro??bas
uzlabo?anu  R?gas  pils?t?  ir  orient?ts  ar?  R?gas   Domes   sagatavotais
projekts, kas paredz  satiksmes  vad?bas  centra  izveido?anu  un  luksoforu
moderniz?ciju. ?emot v?r? satiksmes situ?ciju  R?g?,  projektu  realiz?cijas
gad?jum?  uzlabojumus  jut?s  liela  Latvijas  iedz?vot?ju  da?a.  Satiksmes
ministrija atbalsta projektu iek?au?anu VIP.

Labi sagatavoti un atbalst?mi ir ar? Lub?nas,  Ventspils,  J?rmalas  Saldus,
Gulbenes un J?kabpils pa?vald?bu projekti,  kas  paredz  pils?tu  savar?g?ko
transporta  mar?rutu  uzlabo?anu.   Lemjot   par   finans?juma   pie??ir?anu
konkr?tiem projektiem, priorit?te dodama projektiem,  kuros  pa?avald?ba  ir
gatava piedal?ties  ar  savu  finans?juma  da?u  (izp?tes  un  projekt??anas
darbi, l?dzfinans?jums, u.c.).

6. J?ras transports

No valsts viedok?a svar?gi ir realiz?t projektus, kas saist?ti ar  ku?o?anas
dro??bas nodro?in??anu Latvijas  teritori?lajos  ?de?os  un  ost?s,  k?  ar?
Mekl??anas  un  gl?b?anas  dienesta  apr?kojuma   moderniz?ciju   atbilsto?i
starptautisko Konvenciju, kur?m Latvija ir pievienojusies, pras?b?m..

Ostas


Ventspils osta


Ventspils osta p?c kravu apgroz?juma ir liel?k? osta Baltijas j?ras  re?ion?
un 1998. gada darb?bas  r?d?t?ji  to  ierindo  augstaj?  12.  viet?  Eirop?.
Ventspils  specializ?jusies  naftas  un  naftas  produktu   uzglab??an?   un
p?rkrau?an?. Taj? tiek  p?rkrautas  ar?  ??misk?s  vielas  (t.sk.  amonjaks,
k?lijs, metanols), k? ar?  ?ener?l?s  un  Ro-Ro  kravas.  1997.  gad?  kravu
apjoms sasniedza 36.8 milj.t.  un  1998.gad?  saglab?j?s  t?d?  pat  l?men?.
1999.gad? bija v?rojams kravu apjoma samazin?jums par 2.2%, sasniedzot  34.2
milj.t. Pieauga beramkravu apjomi (par 23%), lejamkravu  apjomi  samazin?j?s
par 1.2%, bet liel?kais kritums  sk?ra  ?ener?lkravas.  Krievijas  dzelzce?a
tarifu politikas  rezult?t?  par  50%  samazin?j?s  met?la  ekspota  apjomi.
2000.gad? kravu apjomi pieauga par 1.8%.  Ventspils  osta  galvenok?rt  tiek
izmantota Krievijas naftas, naftas produktu, met?la,  k?lija  s?ls,  ??misko
produktu un met?la sakaus?jumu eksportam (apm?ram 12% Krievijas naftas  tiek
eksport?ta caur Ventspili). Ventspils ostu ar Krieviju  saista  divi  naftas
vadi, dzelzce?? un autoce??. Naftas vadi p?d?jos gados tiek  ekspluat?ti  ar
pilnu jaudu un izvirz?s jaut?jums par jauna naftas vada b?vniec?bu.

Ventspils osta nopelna l?dzek?us, un tai ir  iesp?jas  uztur?t  un  att?st?t
savu infrastrukt?ru. Svar?g?kie  Ventspils  ostas  p?rvaldes  projekti,  kas
bija  iek?auti  VIP,  saist?s  ar  ostas   padzi?in??anu   un   ?ener?lkravu
(konteineru)  termin?la  att?st?bu.  To  finans??ana  paredz?ta,  kombin?jot
ostas l?dzek?us un  garant?tus  ?rvalstu  kred?tus.  Kop?j?  infrastrukt?ras
projektu summa v?rt?jama ap  80  milj.  Ls.  L?dzv?rt?gas  summas  gatavojas
ieguld?t ar? stividoru komp?nijas savu kravas termin?lu att?st?b?.  Projekta
realiz?cija uzs?kta 1996. gad? un  to  paredz?ts  pabeigt  l?dz  2002.gadam.
Finans?jums piesaist?ts no Eiropas Invest?ciju  Bankas  (28  MECU),  k?  ar?
pa?u l?dzek?iem.

Papildus ieguld?jumi  nepiecie?ami  Ventspils  ostas  transporta  mezglu  un
pievedce?u pilnveido?anai (dzelzce?am un autoce?iem). ?emot  v?r?  Ventspils
ostas  noz?mi  Latvijas  ekonomik?,  projektu   realiz?cij?   b?tu   svar?gi
piedal?ties  ar?  ar  VIP  r?c?b?  eso?ajiem  resursiem,  k?   ar?   m??in?t
piesaist?t ISPA l?dzek?us Ventspils ostas  pievedce?u  un  pr?mju  termin?la
att?st?bas projektam..


R?gas osta


R?gas  osta  specializ?jusies  konteineru,  kokmateri?lu,   met?lu,   naftas
produktu,  miner?lm?slu,  zivju  produktu  un   pat?ri?a   pre?u   apstr?des
oper?cij?s. R?g? ir ar? pasa?ieru j?ras osta.

Lai R?gas osta var?tu sekm?gi  konkur?t  ar  kaimi?valstu  ost?m,  piem?ram,
Sankt-P?terburgu, Tallinu,  Klaip?du  un  Ka?i?ingradu,  nepiecie?ama  ostas
infrastrukt?ras rehabilit?cija, kas rad?tu  labv?l?g?kus  nosac?jumus  kravu
un pasa?ieru apgroz?bas pieaugumam. Sevi??i ak?tas ir transporta  pievedce?u
probl?mas,  un  to  risin??ana  iev?rojami  uzlabotu  gan   ostas   darb?bas
iesp?jas,  gan  satiksmes  situ?ciju  galvaspils?t?.  Satiksmes   ministrija
atbalsta priek?likumus iek?aut ar ostu  saist?t?s  koplieto?anas  transporta
infrastrukt?ras att?st?bas projektus  VIP,  jo  uzskata  ka  to  realiz?cija
ietekm?s ?oti pla?as sabiedr?bas da?as dz?ves apst?k?us.

R?gas ostas darb?bu raksturo sekojo?i kravu apgroz?bas  r?d?t?ji:  1996.gad?
- 7.4 milj.t. 1997. gad? bija v?rojams negaid?ti strauj? kravu  pieaugums  -
11.2 milj. t. 1998.gad? kravu apgroz?jums pieauga v?l  par  19%,  l?dz  13.3
milj.t., kas galvenok?rt izskaidrojams ar jaunizveidoto stividoru  komp?niju
sekm?gu  darb?bas  uzs?k?anu  un   eso?o   komp?niju   darba   efektivit?tes
uzlabo?anos. 1999.gad? kravu apjomi saruka par 9.8% un bija  12  milj.t.  To
noteica fakts, ka  Krievijas  importa  kravu  apjoma  samazin??an?s  izsauca
strauju  konteineru  kravu  samazin?jumu,  bet  dzelzce?a  tarifu   politika
atst?ja iespaidu uz  met?la  kravu  apjomiem.  2000.gad?  kravu  apgroz?jums
pieauga  l?dz  111.1%  no  1999.gada  l?me?a.   Ir   skaidri   redzams,   ka
iepriek??jos gados ieguld?t?s invest?cijas dod j?tamu  rezult?tu.  Satiksmes
ministrija atbalsta R?gas ostas p?rvaldes projektus, kas  saist?ti  ar  ku?u
ce?a  padzi?in??anu,  kravu  termin?lu  un  pasa?ieru  ostas  att?st?bu   un
infrastrukt?ras moderniz?ciju, k?  ar?  Daugavas  kreis?  krasta  teritoriju
att?st?bu.

Ostas ilgtermi?a att?st?bas programmas pas?kumi, kuru m?r?is  ir  iev?rojama
kravu  un  konteineru  apgroz?juma   jaudu,   k?   ar?   pasa?ieru   pl?smas
palielin??ana, ir  iek?auti  Transporta  att?st?bas  Nacion?laj?  programm?.
Nepiecie?amo  invest?ciju  apr??ini  pamatojas  uz   iev?rojamu   transporta
pl?smas pieaugumu, kas 2010.gad? var?tu sasniegt aptuveni 20 milj. tonnu.


Liep?jas osta


L?dz  ar  Krievijas  armijas  karab?zes  likvid??anu  Liep?jas   osta   tiek
p?rveidota par tirdzniec?bas ostu. T? k? Liep?jas osta ziem? neaizsalst,  t?
n?kotn? var?tu k??t par noz?m?gu tirdzniecisko un  transporta  centru  starp
NVS un Eiropas valst?m.  Liep?jas  ostas  specializ?cija  b?s  kokmateri?li,
met?ls un pre?u treileri un konteineri. Ir  labas  perspekt?vas  ??misko  un
naftas produktu apstr?des  att?st?bai.  Ro-Ro  p?rvad?jumu  apjomi  Liep?jas
ost? iev?rojami pieaug un ?aj? kravas veid? Liep?ja ir vado?? osta Latvij?.

1996.gad? ostas kravu apjoms bija 1.61 milj.t. 1997.gad?  tas  pieauga  l?dz
2.3 milj.t., un t?ds pats  bija  ar?  1998.gad?.  Liep?ja  bija  vien?g?  no
lielaj?m ost?m, kur? 1999.gad? bija v?rojams neliels kravu apjoma pieaugums-
 1.2% apjom?, tom?r Ro-Ro  kravu  apjomi  saruka  par  25%.  2000.gad?  tika
sasniegts  iev?rojams  kravu  apjoma   pieaugums   (127.6%   sal?dzinot   ar
1999.gadu). Liep?jas ostai var?tu b?t patiesi  optimistiska  n?kotne,  tom?r
pamatotas prognozes v?l ir p?ragri izteikt,  jo  k?  tirdzniec?bas  osta  t?
darbojas  sal?dzino?i  neilgu  laiku.  K?  pozit?vu   tendenci   var   min?t
iev?rojamo priv?t?  kapit?la  piesaist??anu  termin?lu  un  ostas  piest?t?u
atjauno?an?.  Galven?s  valsts  invest?ciju  priorit?tes  saist?s  ar  jaunu
pievedce?u un dzelzce?a savienojo?o  ce?u  b?vi,  k?  ar?  karaostas  kan?l?
atst?t? pies?r?ojuma likvid??anu, kuras kop?j?s izmaksas v?rt?jamas  ap  5.5
milj. Ls.Eiropas Savien?bas PHARE programma  2000.gad?  atbalst?ja  projekta
realiz?cijas uzs?k?anu, pie??irot ?im  m?r?im  1  milj.eiro.  Citi  projekti
saist?s ar navig?cijas dro??bas sist?mas uzlabo?anu ost?, k?  ar?  dzelzce?a
l?nijas Liep?ja - Jelgava rekonstrukciju, lai  var?tu  nodro?in?t  pieaugo?o
p?rvad?jumu intensit?ti.


Maz?s ostas


Invest?cijas paredzamas ar? vair?ku mazo  ostu  infrastrukt?ras  att?st?bai.
Satiksmes ministrija uzskata, ka ir m?r?tiec?gi  piesaist?t  da??ju  bud?eta
finans?jumu mazo ostu att?st?bas projektiem, pie nosac?juma, ja  tiek  ?emts
valsts garant?ts kred?ts un piesaist?ti ostu nomnieku l?dzek?i.  Tas  at?auj
iev?rojami  samazin?t projekta finansi?lo risku. ??d? veid?  1999.gad?  tika
pabeigta M?rsraga ostas infrastrukt?ras rekonstrukcija, 2000.gad?  paredz?t?
Salacgr?vas ostas att?st?ba tiks turpin?ta  2001.gad?.  L?dz?gu  sh?mu  b?tu
m?r?tiec?gi pielietot ar? Skultes un Rojas ostu rekonstrukcijas projektos.

7. Avi?cija

Kop? Padomju Savien?bas sabrukuma transporta  tirgus  strukt?ra  Latvij?  ir
izmain?jusies - samazin?jies reisu skaits uz Austrumiem,  bet  palielin?jies
uz Rietumiem. Ekonomisk? pan?kuma period?  pasa?ieru  skaits  R?gas  lidost?
samazin?j?s no 2 milj. l?dz 310 000 pasa?ieriem 1996.gad?  pasa?ieru  skaits
palielin?j?s l?dz 500 000. 1997. gad? tas sasniedza  532  000  pasa?ieru  un
1998.gad? pieauga l?dz 555 000. 1999.gad?  bija  v?rojams  1%  liels  skaita
pieaugums, sasniedzot  562  400  pasa?ierus.  Ar?  2000.gad?  bija  v?rojams
neliels pasa?ieru skaita pieaugums.

L?dz ?im realiz?tie  invest?ciju  projekti  R?gas  lidostas  rekonstrukcijai
galvenok?rt saist?ti ar skrejce?a  seguma  un  mar???anas  gaismas  sist?mas
rekonstrukcijas   projektu,   kas   paredz   lidojumu   dro??bas    sist?mas
pilnveido?anu saska?? ar ICAO standartiem, k? ar? pas?kumiem,  kas  veicami,
lai var?tu uz?emt liel?kas lidma??nas.  ?o  projektu  10  milj.  USD  apjom?
finans?ja ERAB.

1997.gad? tika uzs?kts darbs pie pasa?ieru  termin?la  moderniz?cijas,  kuru
paredz?ts  pabeigt  2001.gad?.  1999.  Tika   nodots   ekspluat?cij?   jauns
pasa?ieru termin?la ielido?anas termin?ls, kura  b?vniec?b?  tika  ieguld?ti
aptuveni  4  milj.Ls.  2000.-2001.gad?   paredz?ts   rekonstru?t   lidma??nu
st?v??anas  laukumus  (peronu)  un  pievedce?us,  k?   ar?   uzb?v?t   jaunu
izlido?anas termin?lu, kura realiz?cijai pl?nots piesaist?t  valsts  galvotu
ilgtermi?a kred?tu no EIB, komercbanku kred?tus, k?  ar?  izmantot  speci?l?
bud?eta – lidostas  izlido?anas  nodevas  finans?jumu.  Kred?tu  atmaks??ana
paredz?ta  no  pasa?ieru  izlido?anas  nodevas  ie??mumiem.  Turpm?ko   gadu
att?st?bas projekti b?s saist?ti ar lidostas kategorijas  paaugstin??anu  un
skrejce?a pagarin??anu.

8. Sakari un pasta pakalpojumi

Radio  un  telev?zijas  nozare  ekspluat?  un  att?sta  tos  sakaru  nozares
tehniskos l?dzek?us, kuru darb?ba balst?s  uz  radio  raido?o  un  uztvero?o
iek?rtu  izmanto?anu,  p?rraidot  inform?ciju  ar  elektromagn?tisko   vi??u
starpniec?bu.  Radio  un  telev?zijas  tehnisk?s  izplat??anas  organiz?ciju
uzdevums ir izplat?t valsts (sabiedrisko)  programmu  veidot?ju  un  priv?to
sabiedr?bu programmas, nodro?inot  apst?k?us  to  kvalitat?vai  uztver?anai.
Radio un telev?zijas att?st?ba paredz?ta sekojo?os virzienos:
 .  radio  un  telev?zijas  raido?o  t?klu  un  sist?mu  moderniz?cija,  lai
   nodro?in?tu to kvalitat?vu darb?bu un rentabilit?ti;
 . jauno radio un telev?zijas raido?o t?klu  un  sist?mu  ievie?ana  (ciparu
   radiotelefonija, ciparu telev?zija) atbilsto?i  pas?t?t?ja  piepras?jumam
   un Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes l?mumiem.

Sakaru nozares projekti l?dz ?im ir sa??mu?i  sal?dzino?i  nelielu  atbalstu
VIP ietvaros, lai gan  to  ?steno?ana  ir  vit?li  svar?ga  visiem  Latvijas
iedz?vot?jiem.  Uz??mumu  m?r?is   ir   moderniz?cija,   kas   pamatota   ar
nepiecie?amo standartu  ievie?anu  un  iev?ro?anu,  kurus  savuk?rt  izvirza
Eiropas integr?cijas process.

Pasta sakariem ir  liela  noz?me  citu  ekonomikas  sektoru  efekt?va  darba
nodro?in??an?, k? ar? to att?st?bas  veicin??an?.  Pasta  sektor?  galvenais
valsts politikas m?r?is ir att?st?t ?o pakalpojumu  veidu,  padarot  to  par
ienes?gu  uz??m?jdarb?bu,  kas  interes?tu  priv?to  sektoru  atbalst?t   un
iesaist?ties pakalpojumu snieg?an?,  t?d?j?di  nodro?inot  t?  att?st?bu  un
atbilst?bu  pasaules  standartiem.  Pasta  att?st?bas  svar?g?kie   pas?kumu
kompleksi, kuru sekm?gai realiz?cijai tiks piegriezta ?pa?a uzman?ba ir:
 . pasta pakalpojumu tarifu sak?rto?ana atbilsto?i to faktiskaj?m izmaks?m;
 . augstas pasta pakalpojumu  kvalit?tes  nodro?in??ana  pakalpojumu  tirg?,
   veicot pasta tehnisk? apr?kojuma moderniz?ciju;
 . pasta s?t?jumu re?istr?cijas nodro?in??ana pa to virz?bas ce?u;
 . pasta  s?t?jumu  p?rvad??anas  un  dro??bas  nodro?in??ana,  ieg?d?joties
   jaunus ekonomiskus transporta l?dzek?us, kas  apr?koti  ar  kvalitat?viem
   radiosakaru l?dzek?iem;
 . jauna moderna ??iro?anas un apmai?as centra celtniec?ba,  kas  samazin?tu
   pasta pakalpojumu pa?izmaksu un nodro?in?tu ?trumu un kvalit?ti.

Inform?tikas nozares att?st?ba ir viena no vald?bas noteiktaj?m  priorit?t?m
un  invest?ciju  politika  inform?tikas  nozar?  VIP  ietvaros  ir  izdal?ta
atsevi??i no transporta un sakaru nozares invest?ciju programmas  un  netiek
apskat?ta ?aj? dokument?.

Secin?jumi

Kopum? var teikt, ka nozares strat??ija invest?ciju  jom?  ir  orient?ta  uz
eso??s  infrastrukt?ras  rehabilit?ciju,  moderniz??anu   un   optimiz??anu,
atbilsto?i  piepras?juma  pieaugumam.  Svar?gi  ir  iesp?jami  ?s?k?   laik?
likvid?t  uzkr?to  remontdarbu  "defic?tu",  lai  izvair?tos  no   daudzk?rt
liel?kiem izdevumiem n?kotn?. Valsts transporta infrastrukt?rai  j?nodro?ina
kvantitat?vi un kvalitat?vi r?d?t?ji, kas kopum? sekm?tu  valsts  ekonomisko
att?st?bu un tie?o invest?ciju piesaisti no  priv?t?  sektora.  Integr??an?s
Eiropas transporta sist?m? izvirza  savas  pras?bas,  kuras  savuk?rt  prasa
l?dzek?us no  nacion?l?  bud?eta.  Taj?  pat  laik?  bez  “Eiropas  noz?mes”
projektiem svar?gi ir realiz?t ar? citas nacion?l?s  priorit?tes  projektus,
jo sevi??i ce?u un dzelzce?a nozar?.

Svar?gs aspekts projektu izv?l?  un  atbalsta  snieg?an?  ir  konkur?tsp?jas
saglab??ana da??du valstu un transport??anas  mar?rutu  starp?,  jo  sevi??i
attiec?b? uz tranz?ta kravu apstr?di.

Kop?j?  Eiropas  transporta  politika  v?rsta   uz   to,   ka   priorit?raj?
starptautiskas noz?mes  transporta  infrastrukt?r?  (TINA  t?kla  elementos)
valst?m j?b?t gatav?m invest?t vismaz  1,5%  no  nacion?l?  kopprodukta,  jo
maz?ku l?dzek?u ieguld??ana nesekm? ekonomikas izaugsmi un integr?ciju,  bet
?auj tikai eksist?t un l?n?m "no?st" eso?os resursus.  ?emot  v?r?  Latvijas
transporta un tranz?ta nozaru  lomu  valsts  ekonomik?,  ?iem  ieguld?jumiem
b?tu  j?b?t   v?l   liel?kiem.   Uzs?kot   darbu   ar   Eiropas   Savien?bas
pirmsiest??an?s  struktur?lajiem  fondiem  –  ISPA,  svar?gi   ir   paredz?t
nepiecie?amo l?dzfinans?jumu no valsts bud?eta  invest?cij?m,  jo,  ja  t?ds
netiks sa?emts, past?v re?las iesp?jas, ka ISPA nauda  netiks  apg?ta  piln?
apjom?.



Satiksmes ministrs                           A. Gorbunovs



E.B?rzi??
7028215